Arī bijušais ekonomikas ministrs vairs nestrādās OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijā

 
©Oksana Džadana/ F64 Photo Agency

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem veltīto parlamentārās izmeklēšanas komisiju atstās arī deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Saeimas vērtēšanai tika iesniegti divi iesniegumi par Ašeradena atsaukšanu no komisijas. Vienu no tiem iesniedza opozīcijas pārstāvji, uzsverot, ka Ašeradena darbībā komisijā saskatāms interešu konflikts, proti, viņš kā ekonomikas ministrs bijis līdzatbildīgs par OIK sistēmas darbību. Viņuprāt, tieši šī iemesla dēļ Ašeradens būtu jāatstādina no darba komisijā, taču šo lēmumprojektu Saeimas vairākums noraidīja.

Īsi pēc tam deputāti atkārtoti lēma par Ašeradena atsaukšanu no komisijas, taču tas notika jau pēc koalīcijas politiķu rosinājuma. Opozīcijas politiķi pauda sašutumu, ka, visticamāk, koalīcija ir sapratusi, ka Ašeradena atrašanās komisijā saistāma ar interešu konfliktu un citām problēmām, taču tā nolēmusi pati nomainīt komisijas locekli, nepieļaujot viņa atsaukšanu, pateicoties opozīcijas pieprasījumam.

Ašeradena vietā komisijas sastāvā apstiprināts viņa partijas biedrs Atis Lejiņš (JV).

Kā ziņots, šodien Saeima atbalstīja arī deputāta Ivara Zariņa (S) atsaukšanu no komisijas sastāva, viņa vietā tajā iekļaujot Jāni Ādamsonu (S). Lēmumu atstāt komisiju Zariņš pieņēmis, paužot neapmierinātību ar lēmumu komisijas vadībā ievēlēt deputāti Ievu Krapāni (KPV LV), kurai, viņaprāt, neesot nepieciešamās kompetences šim darbam.

Viņaprāt, esot acīmredzami, ka galvenais nolūks ir izmantot šo komisiju nevis "OIK afēras" izmeklēšanai, bet gan lai panāktu tālāku partijas "KPV LV" sabrukšanas procesu, ļaujot tai izgāzties ar saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem, "tādejādi diskreditējot sevi galīgi un kļūstot par "barību" pārējiem politiskajiem spēkiem, kuri atbalstīja šādu komisijas vadību". Zariņam nav pieņemams arī tas, ka šīs komisijas sastāvā ir locekļi, kuriem ir acīmredzams interešu konflikts.

Attiecīgajā komisijā iecelts arī Mārtiņš Šteins (AP), Sandis Riekstiņš (JKP), Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) un Viktors Valainis (ZZS). Parlamentārā komisija atbilstoši 23.maijā pieņemtajam lēmumam strādās sešus mēnešus.

Maija pirmajā pusē atbilstoši Satversmei parlamentā tika iesniegti nepieciešamie 34 deputātu paraksti komisijas izveidei. Kā pirmais par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu parakstījās tās iniciators, Šmits. Tāpat parakstījās vairāki Zaļo un zemnieku savienības deputāti, citi "KPV LV" iekšējie opozicionāri, pie frakcijas nepiederošie un partijas "Saskaņa" deputāti.

Parlamentāro izmeklēšanu paredzēts veikt par valsts rīcību, izveidojot Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošu valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem un koģenerācijā. Tāpat paredzēts izmeklēt, kāpēc notikusi neatbilstoša un nepietiekama šo sistēmu uzraudzība un kontrole.

Apņemšanās likvidēt OIK bija viens no galvenajiem partijas "KPV LV" priekšvēlēšanu solījumiem. Pašlaik šīs partijas ministrs Ralfs Nemiro vada par OIK jautājumu atbildīgo Ekonomikas ministriju un meklējot risinājumus OIK likvidēšanai, turklāt tādā veidā, lai valstij nerastos lielas izmaksas. Nemiro paudis atbalstu parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei.