Levita "sarkanā līnija" premjera amata kandidāta nominēšanā būšot Satversmes pamati

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Topošais prezidents Egils Levits kā galveno kritēriju premjera amata kandidāta nominēšanai vērtēs to, vai šim cilvēkam ir izredzes izveidot valdību, kura balstās uz Saeimas vairākumu, tomēr svarīga būšot arī kandidāta attieksme pret Satversmes pamatiem.

"Otrais kritērijs ir tas, vai viņa iecerētā valdība balstīsies uz Satversmes pamatiem," intervijā aģentūrai LETA sacīja Levits, "ja abi kritēriji būs izpildīti, tad, protams, šis cilvēks tiks nominēts kā Ministru prezidenta kandidāts."

Lūgts vērtēt "sarkanās līnijas", kuras pēdējās valdības veidošanas laikā lielā skaitā savilka politiskās partijas, Levits izteicās, ka "ir sarkanās līnijas, kuras ir vajadzīgas, un ir sarkanās līnijas, kas varētu nebūt pārāk palīdzīgas mūsu demokrātijai". Paša Levita "sarkanā līnija" būšot Satversmes pamati. "Tur nekādu kompromisu no manas puses nebūs. Satversme nosaka Latvijas valsts nepārtrauktību, tas nozīmē arī okupācijas atzīšanu un visus ar to saistītos jautājumus," paskaidroja politiķis.

Levits atzina, ka pēc pēdējām vēlēšanām Latvijā ir ļoti sadrumstalota un fragmentēta Saeima, tomēr Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) esot izdevies izveidot tādu valdību, kura ir stabila. "Šī stabilitāte daļēji sakņojas tajā, ka jaunie deputāti redz, ka citādi izveidot valdību būtu grūti. Ir arī šī negatīvā pieredze ar ilgstošu krīzi - to neviens no deputātiem vairs negrib, jo viņi paši zaudētu popularitāti, ja nespētu apsēties pie viena galda, panākt jēdzīgu rezultātu un arī virzīt reformas. Tādēļ mans iespaids ir tāds, ka pašreizējā valdība ir stabilāka nekā parasti, nekā to varētu iedomāties, ņemot vērā šo ļoti raibo politisko koalīciju," vērtēja Levits.

Viņaprāt, valdības darbu īpaši neietekmējot arī šķelšanās "KPV LV" Saeimas frakcijā, jo "patlaban ir nostabilizējies frakcijas kodols, un frakcijas lielākā daļa rīkojas kā politiskais spēks, kas veido valdību".

Komentējot valdības darbam "piekarināto" saukli par "bezkompromisa tiesiskumu", Levits sacīja, ka viņam šis vārdu salikums patīk. "Tas uzsver tiesiskuma īpašo nozīmi mūsu valsts attīstībā. Tieslietu ministram ir dažādi plāni, kā to īstenot, un bezkompromisa tiesiskums ir laba bāze valdības darbam."

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais