Levits: Jāuzlabo partiju finansējuma regulējums un jāstiprina informatīvā telpa

© Dāvis Ūlands/F64 Photo Agency

Runājot par tiesiskumu un demokrātiju Latvijā, ir virkne jautājumu, kur vēl nav sasniegts optimālais līmenis, piemēram, Latvijā būtu jāuzlabo partiju finansējuma regulējums un jāstiprina informatīvā telpa, sacīja topošais Valsts prezidents Egils Levits, lūgts skaidrot, kādas varētu būt viņa likumdošanas iniciatīvas.

"Piemēram, partiju finansējuma jautājums. Patlaban sistēma ir tāda, kas nepietiekama valsts finansējuma dēļ padara partijas lielā mērā atkarīgas no privātiem sponsoriem. Un mēs visi zinām, ka privātie sponsori nav nesavtīgi. Es saprotu, ka kādai partijai varētu būtu neērti nākt ar priekšlikumu palielināt finansējumu no valsts budžeta. Tieši Valsts prezidentam arī ir uzdevums risināt jautājumus, kas kādām partijām varētu nešķist ērti vai patīkami, bet ir objektīvi vajadzīgi," sacīja politiķis.

Levits uzskata, ka Latvijā ir arī "noteiktu politikas jomu deficīts". "Tas nozīmē, ka ir tādas jomas, kurās nepieciešami politiski risinājumi, bet par to īsti neviens nav atbildīgs un neviens nedomā. Viens tāds jautājums, piemēram, ir diasporas politika. To vajadzēja jau sen, bet neviens nebija iedomājies, ka arī diasporas politika jāformulē. Tagad tā ir formulēta, bet vēl ir potenciāls to uzlabot. Šo jautājumu paturēšu savā redzeslokā," skaidroja Levits.

Kā vēl vienu savu interešu jomu Levits izcēla informatīvās telpas politiku. "Tas iekļauj arī valsts atbalstu sabiedriskajiem un privātajiem medijiem, lai nodrošinātu satura kvalitāti un pluralitāti. Šādas atbalsta sistēmas daudzās valstīs jau pastāv, bet mums tā ir tāda diezgan rudimentārā veidā. Tomēr informatīvā politika ir ārkārtīgi svarīga ģeopolitisku iemeslu dēļ, kā arī tādēļ, ka Latvijā lasītāju, klausītāju un skatītāju skaits nav pārmērīgi liels. Līdz ar to es teiktu, ka tā ir pat demokrātijas prasība, lai valsts izveidotu sistēmu, kas nodrošina latviešu skatītājam, lasītājam, klausītājam pietiekamu kvalitatīvas informācijas klāstu, neiejaucoties saturā."

Taujāts, cik stingrs viņš varētu būt, pirms izsludināšanas vērtējot Saeimas pieņemtos likumus, Levits atzīmēja, ka viņš jau ilgstoši ticis iesaistīts Latvijas likumdošanā, izstrādājot dažādus atzinumus. "Ņemot vērā manu pieredzi, es diezgan aktīvi un rūpīgi raudzīšos uz to, lai šie likumi būtu pietiekami kvalitatīvi, lai tie tiesībpolitiski būtu tādi, kas veicina valsts kopējo, nevis kādu šauru interešu grupu labumu," solīja topošais prezidents.

Politika

Patlaban varot saskatīt mēģinājumu atkārtot Valsts prezidenta vēlēšanu scenāriju, "Jaunajai vienotībai" (JV) mēģinot izgāzt esošā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja opozīcijas deputāts Edvards Smiltēns (AS).

Svarīgākais