KNAB netīk partiju parādi – priekšvēlēšanu tēriņiem pievilks grožus

 
©Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Radot bažas par nelikumīgu finansēšanu, Latvijas politiskās partijas par priekšvēlēšanu kampaņu laikā saņemtiem pakalpojumiem pagājušā gada beigās bija palikušas parādā 1,38 miljonus eiro. Lai novērstu potenciālos riskus un kārdinājumus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs rosinās noteikt termiņu, kurā partijām jānorēķinās ar uzņēmējiem, un paaugstināt administratīvos sodus par likumu neievērošanu.

Pabeidzot sešpadsmit 13. Saeimas vēlēšanās kandidējošo partiju un to apvienību iesniegto vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaudi, kas aptver 470,72 tūkstošus valsts finansējuma eiro un 2,3 miljonus partijām saziedoto eiro, KNAB konstatējis ne tikai dažādus pārkāpumus, bet arī to, ka partiju kopējie parādi pakalpojumu un preču pārdevējiem sasnieguši 1 386 616 eiro.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Birojs uzskata, ka šāda situācija rada partiju nevienlīdzības risku, organizējot priekšvēlēšanu kampaņas. Citiem, paša biroja nepaustiem, vārdiem, pastāv iespēja, ka pakalpojumi un preces saņemtas no partiju biedriem piederošiem uzņēmumiem, kuri ir gatavi nesamērīgi ilgi gaidīt samaksu vai pat parādus vispār norakstīt zaudējumos, tādējādi sniegto pakalpojumu de facto pārvēršot nelegālā ziedojumā, vai par saņemtajiem pakalpojumiem tiek solīts kāds cits pakalpojums ar nosacījumu, ka partija tiks ievēlēta.

Lai šādus riskus mazinātu, KNAB plāno izstrādāt grozījumus normatīvajā regulējumā attiecībā uz politisko partiju un to apvienību finansēšanu, tajā skaitā ieviest ierobežojumus norēķiniem ar piegādātājiem, nosakot, ka partijai par saņemto pakalpojumu vai preci jānorēķinās, piemēram, 90 dienu laikā.

Detalizētāku informāciju par ieplānotajām izmaiņām likumos birojs pagaidām nesniedz, taču par jau zināmo Neatkarīgā aptaujāja partiju līderus, kuru teiktajā lieli iebildumi KNAB iecerei nebija saklausāmi.

Uz 2018. gada 31. janvāri vislielākās parādnieces Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, paužot savu personisko redzējumu, atzina, ka šādus vai līdzīgus noteikumus ieviest vajadzēja jau sen.

«KNAB domā pareizā virzienā par tām 90 dienām, bet man liekas, ka te jautājums ir citur - kas tie ir par pakalpojumiem, par kuriem var maksāt 90 diena pēc tam. Te interesanti paklausīties KNAB skaidrojumus, ko viņi domā ar to atlikto maksājumu, par kādiem pakalpojumiem viņi ir tik pielaidīgi. Kas tie ir par kreditoriem, kas atļaujas mierīgi gaidīt, vai tur gadījumā nav pakalpojums pret pakalpojumu,» retoriski jautā politiķis.

Arī Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze uzskata, ka partiju lielie parādi ir aizdomīgi un vajadzētu ierobežot iespēju tos veidot.

«Domāju, ka partijas vispār varētu tērēt tikai tik daudz, cik tām saziedots. Tās partijas, kas tērē neesošu naudu, ir slikta prakse, un tādai vispār nevajadzētu būt. Priekšlikums varētu būt vēl stingrāks - partijas nedrīkstētu uzņemties saistības, ja tām nav seguma kontā. Ja es varētu pieņemt lēmumu, es izdarītu tā, ka partijām jāmaksā avansā,» teic opozīcijas partiju pārstāvošais A. Krauze, kurš saka, ka pērnā gada nogalē vēl esošos parādus viņa vadītās organizācijas ir jau nomaksājušas.

Savukārt Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts, atzīstot problēmas esamību, uzskata, ka, ieviešot jaunu regulējumu, jābūt uzmanīgiem. «Tā ir problēma, ka veidojas lieli parādi, kas gadiem netiek nomaksāti, un faktiski sanāk, ka tas ir nevis neatmaksāts pakalpojums, bet de facto ziedojums, kas ieguldīts kampaņā. Tas jārisina, bet vai labākais veids ir noteikt tās 90 dienas - jārunā,» saka politiķis. D. Pavļuts arī atgādina, ka Latvijā partiju finansējums no valsts budžeta ir vairākas reizes mazāks par Igaunijas un Lietuvas politiskajām organizācijām pieejamo finansējumu un tam ir zināma ietekme un slodze uz partiju iespējām finansēt kampaņu.

Partijas Vienotība priekšsēdētājs un no partiju apvienības Jaunā Vienotība Saeimā ievēlētais Arvils Ašeradens gan nevēlējās komentēt KNAB ierosinājumu, jo finanses esot nopietna lieta un, neredzot rakstisku piedāvājumu, esot grūti spriest. Jāpiebilst, ka, summējot Vienotības un Jaunās Vienotības parādus, tie sasniedz 365,86 tūkstošu atzīmi.