Levits nesaskata šķēršļus diskutēšanai par ģenerālprokurora atbilstību amatam

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Jaunievēlētais Valsts prezidents, līdzšinējais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits patlaban neredz iemeslu, kāpēc nevarētu rosināt diskusiju par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam, ja vien tālāko lēmumu atbilstoši likumam pieņems Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs.

Levits šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda, ka gadījumā, ja kādā jomā tiek pamanīta iespējama problēma, tad valdība un Saeima ir tiesīgas par to diskutēt un mēģināt risināt. "Šajā gadījumā es domāju, ka, ja tieslietu ministrs uzskata, ka šī diskusija ir nepieciešama, tad tas ir pilnīgi leģitīmi un loģiski. Jautājums ir par to, vai valdība var atcelt ģenerālprokuroru? Tas saskaņā ar likumdošanu nav iespējams, un tas arī nebūtu pareizi," skaidroja Levits.

Viņš norādīja, ka politiķu rosinātā diskusija par ģenerālprokurora atbilstību amatam varētu kalpot kā "palīdzīgs fons" AT priekšsēdētājam, kuram likumā ir paredzētas tiesības ierosināt ģenerālprokurora atcelšanu, ja viņš uzskata to par nepieciešamu.

"Līdz ar to es teiktu, ka šī diskusija ir pareiza, pareizi, ka to darīs Saeima, bet lēmumu pieņems AT priekšsēdētājs, rūpīgi izvērtējot pēc savas sirdsapziņas," skaidroja jaunievēlētais Valsts prezidents.

Komentējot ģenerālprokurora iepriekš paustos izteikumus, ka Latvijai var sanākt nepatikšanas starptautiskā līmenī par iespējamu spiediena izdarīšanu uz tiesu varu, Levits sacīja, ka nekādi riski nepastāv, ja vien valdība nepārkāpj savas pilnvaras. Savukārt šķietamais spiediens, ko politiķi šajā situācijā izdara uz tiesu varu, pieder pie demokrātiskās diskusijas, izteicās Levits. "Mēs varam diskutēt par visu, bet lēmumu pieņem AT priekšsēdētājs," viņš atkārtoja.

Levits piebilda, ka tiesneši nav "tik jūtīgas dvēselītes", kā dažkārt sabiedrībā tiek uzskatīts, proti, tiesnešu viedoklis nemaz neesot tik viegli ietekmējams.

LETA jau ziņoja, ka Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna (JKP) vadītā Tieslietu ministrija maijā nāca klajā ar rosinājumu diskutēt par ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstību amatam.

Valdošās koalīcijas politiķi vienojās, ka par šo jautājumu varētu diskutēt Saeima, ja tam būtu konkrēts pamatojums.

Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja AT priekšsēdētāja īpaši pilnvarots AT tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis AT Plēnums. Pārbaudi ierosina AT priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.

Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers paudis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā JKP priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina", turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas arī krimināllieta pret Bordāna partijas biedru Juri Jurašu.

Politika

No Igaunijas bezpeļņas organizācijas "Slava Ukraini" varētu būt piesavināti 411 000 eiro, un galvenais aizdomās turamais par piesavināšanos ir Igaunijas organizācijas sadarbības partneris Ukrainā Henadijs Vaskivs, liecina Ukrainas tiesībsargājošo institūciju rīcībā esošā informācija.

Svarīgākais