Valsts prezidents Raimonds Vējonis savas prezidentūras laikā vismaz sākotnēji baudīja lielu sabiedrības uzticību, tomēr nebija spilgts prezidents, šādu viedokli pauda centra "Providus" direktore un pētniece Iveta Kažoka.
Pēc viņas paustā, Vējonis Latvijā paliks atmiņā kā cilvēks, kurš četrus gadus bija prezidents, bet par kura konkrētiem nopelniem nav zināms tik daudz, kā par citiem prezidentiem, piemēram, Vairu Vīķi-Freibergu vai Valdi Zatleru.
Kažoka Vējoni dēvēja par "tautas prezidentu", jo viņš labprāt runāja ar cilvēkiem un prezidenta amatā bija "vienkāršs cilvēks".
Vienlaikus Kažoka norādīja, ka Vējonis savas prezidentūras laikā nav izcēlies ar spilgtiem, izlēmīgiem lēmumiem vai stingrām nostājām. Viņa prezidentūrai, pēc Kažokas domām, drīzāk raksturīga manevrēšana un "raustīšanās no vienas puses uz otru", kas neļāva izveidot spilgta prezidenta tēlu.
Pētniece uzskata, ka Vējoņa prezidentūra paliks atmiņā ar ekonomiskās augšupejas periodu, kuras laikā Latvijā mainījās paaudze, tostarp politiskā. Prezidents gan visu šo pārmaiņu procesā vairāk turējās fonā un neizcēlās ar spilgtu darbību, uzskata Kažoka.
Jau ziņots, ka Saeima trešdien Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi. Par Levitu nobalsoja 61 deputāts.
Kopumā uz šo amatu kandidēja trīs cilvēki - Levits, Zaļo un zemnieku savienība prezidenta amatam virzīja tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, bet daži "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputāti - parlamentārieti Didzi Šmitu (KPV LV).
Pašreizējais prezidents Vējonis bija nolēmis atkārtoti uz šo amatu nekandidēt. Šāds lēmums, visticamāk, tika pieņemts, jo acīmredzami trūka balsu Vējoņa pārvēlēšanai uz otro pilnvaru termiņu. Viņa pilnvaras beigsies jūlija sākumā.
