Svētdien notikušajā balsošanas otrajā kārtā par Lietuvas prezidentu pārliecinoši ievēlēts 55 gadus vecais ekonomists Gitans Nausēda, kurš iepriekš strādājis SEB bankā un bijis pazīstams kā Lietuvā un pasaulē notiekošo ekonomisko procesu komentētājs. Vēlēšanās G. Nausēda balotējās kā neatkarīgais kandidāts un solīja, ka darīs visu iespējamo, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību, kuras līmenis Lietuvā ir otrs augstākais visā Eiropas Savienībā, atpaliekot vien no Bulgārijas.
Provizoriskie rezultāti liecina, ka vēlēšanu otrajā kārtā G. Nausēda ieguvis vairāk nekā 71% balsu, pārliecinoši apsteidzot sāncensi - konservatīvās opozīcijas virzīto bijušo finanšu ministri Ingrīdu Šimonīti, kura savu zaudējumu publiski atzina jau neilgi pēc vēlētāju aptauju publiskošanas, raksta AP. Lietuvas mediji norāda, ka šāds iznākums bijis likumsakarīgs pat pēc tam, kad balsošanas pirmajā kārtā ar pavisam nelielu, procenta daļās mērāmu pārsvaru uzvarēja I. Šimonīte. Viļņas universitātes politologs Ramūns Vilpisausks atgādinājis, ka viņa bija finanšu ministre 2009. gadā, kad arī Lietuva sāka izjust globālās ekonomiskās krīzes sekas, un daudziem vēlētājiem joprojām asociējas ar valdības ieviesto taupības politiku un jostu savilkšanu, kas galu galā noveda pie iedzīvotāju masveida emigrācijas no Lietuvas. Tādēļ nav pārsteigums, ka sava elektorāta limitu I. Šimonīte izsmēla jau balsošanas pirmajā kārtā, bet otrajā raundā tās balsis, kas tika nodotas par septiņiem tālāk netikušajiem kandidātiem, lielākoties aizgāja G. Nausēdam.
Jaunais Lietuvas prezidents amatā stāsies 12. jūlijā, un viņa pirmais uzdevums būs briestošās valdības krīzes risināšana. Līdzšinējais premjers Sauļus Skvernelis pēc tam, kad neiekļuva prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, apstiprinājis, ka atkāpsies no amata. Pašlaik pastāv vairākas iespējas - valdošajā koalīcijā esošā Zemnieku un zaļo savienība, kā arī sociāldemokrāti var izvirzīt jaunu kandidātu premjeram amatam; uz laiku var tikt apstiprināta tā dēvētā tehniskā mazākuma valdība; var tikt izsludinātas ārkārtas Seima vēlēšanās. G. Nausēda, kuram kritiķi pārmetuši ļoti nekonkrētu un miglainu priekšvēlēšanu programmu, līdz šim nav paudis skaidru attieksmi arī pret šo jautājumu, norādot, ka raudzīsies, kāda situācija izveidosies. Vairākums komentētāju ārvalstīs uzskata, ka G. Nausēdam būs ļoti sarežģīti iegūt tādu pašu autoritāti kā desmit gadu Lietuvas prezidenta amatā strādājušajai Daļai Grībauskaitei, kuru starptautiskās ziņu aģentūras bija iesaukušas par Baltijas Dzelzs lēdiju. Lai gan jaunievēlētais prezidents jebkurā izdevīgā gadījumā cenšas uzsvērt, ka nav saistīts ne ar vienu no partijām, nelabvēļi uzsver, ka viņš pārstāv lielā biznesa, ja konkrētāk, tad banku intereses. Lietuvā prezidenta pilnvaras ir krietni plašākas nekā Latvijā. Valsts vadītājam ir noteicoša loma ģenerālprokurora, Centrālās bankas vadītāja un Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanā, kopā ar valdību prezidents nosaka valsts ārpolitiku un drošības politiku, piedalās Eiropas Savienības un NATO samitos un, protams, drīkst uzlikt veto parlamenta lēmumiem.
