Šogad Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās vēlētāju aktivitātei ir potenciāls pārsniegt aktivitāti iepriekšējā balsošanas reizē pirms pieciem gadiem, pieļāva politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis.
"Izskatās, ka varētu būt drusku vairāk [vēlētāju šogad]. [..] Balsošanas process vēl nav beidzies, bet jācer, ka mēs tomēr pārkāpsim 30% robežu, kas būs ne sliktāk kā pagājušajā reizē," viņš teica.
Rajevskis sacīja, ka līdz šim lielāks nobalsojušo skaits salīdzinājumā ar iepriekšējām EP vēlēšanām varētu būt skaidrojumam ar plašo informāciju medijos par vēlēšanu procesu, kas nostrādāja kā atgādinājums. "Varbūt cilvēki atbildīgāk izturas pret savu pienākumu balsot, jo informācija par EP vēlēšanām bija visos plašsaziņas līdzekļos," sacīja eksperts.
Politologs pieļāva, ka Latvijas vēstniecībās ārvalstīs šogad ir reģistrējies samērā maz vēlētāju, jo tādējādi var nobalsot tikai par Latvijas izvirzītajiem kandidātiem EP. "Šos cilvēkus vairāk uztrauc nevis latviešu politiķi, bet to zemju politiķi, kurās viņi dzīvo. Līdz ar to viņiem interese balsot par Latvijas pārstāvjiem ir stipri mazāka," sprieda Rajevskis.
Jau ziņots, ka EP vēlēšanās līdz sestdienas plkst.16 nobalsojuši kopumā 388,5 tūkstoši vēlētāju jeb 27,52% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Tostarp sestdien līdz plkst.16 nobalsojuši 230,3 tūkstoši vēlētāju jeb 16,31% no kopējā vēlētāju skaita.
Tādējādi šogad aktivitāte EP vēlēšanās līdz šim bijusi lielāka nekā iepriekšējās EP vēlēšanās - iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, attiecīgajā laika periodā bija nobalsojis kopumā 23,81% vēlētāju, tostarp iepriekšējā balsojumā - 6,84% vēlētāju, bet vēlēšanu dienā līdz plkst.16 bija nobalsojuši 16,97% vēlētāju.
