Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un finanšu ministrs Jānis Reirs sniedza ļoti negatīvus vērtējumus par Satiksmes ministrijas pakļautībā esošā uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) atkārtoto lēmumu pasūtīt jaunus vilcienu sastāvus Čehijas uzņēmumam Škoda Vagonka (Škoda).
PV lēmums pieņemts pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) vienreiz jau bija aizliedzis PV pirkt Škoda vilcienus. Tad kā var nebūt skaidrs, ka PV nedrīkst pirkt Škoda vilcienus? Kā PV uzdrīkstējās paziņot, ka tas tomēr pirks vilcienus, kuri šobrīd atrodas tieši tajā pašā projekta stadijā, kādu IUB šā gada 25. martā atzina par neatbilstošu PV izsludinātā konkursa noteikumiem? Vai nu paša T. Linkaita neizpratne par PV rīcību, vai arī pieskaņošanās cilvēku vairākuma reakcijai dažas dienas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās piedalās ne viņš pats, bet viņa pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija, lika viņam runāt par iespējamu PV likvidēšanu.
Viņaprāt, neviens līdz šim pieņemtais lēmums Latviju «nevirza tuvāk jauniem elektrovilcieniem», ko gan var saprast arī kā kritiku ne vien PV, bet arī IUB vai vēl citu instanču lēmumiem. Viņa paredzējums par PV lēmuma pārsūdzēšanu izklausījās pēc pamudinājuma to darīt. Visticamākā šķiet Spānijas vilcienu ražotāja Talgo atkārtota sūdzība par PV atkārtoto lēmumu par labu Škoda. Vakar Talgo pārstāvji Latvijā nevarēja Neatkarīgajai ne apstiprināt, ne noliegt, ka uzņēmums to tiešām darīs.
J. Reirs savas pretenzijas pret PV lēmumu pamatoja ar Škoda reputācijas problēmām. Kā zināms, pagājušā gada beigās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja vairākus Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme vadītājus aizdomās par to, ka Rīgas uzņēmums pircis par mākslīgi paaugstinātu cenu tramvajus un trolejbusus no Škoda Vagonka mātesuzņēmuma Škoda Transportation un vēl citiem šīs pašas uzņēmumu grupas uzņēmumiem. Darījumi ritējuši daudzus gadus un esot izveidota vairāku uzņēmumu ķēde, pa kuru no Rīgas satiksmes nepamatoti saņemtā nauda daļēji transportēta atpakaļ uz Rīgu, daļēji sadalīta starp dažādām Škoda grupas uzņēmumu amatpersonām. Pagaidām gan nekādu publiski zināmu pierādījumu šādiem apgalvojumiem nav, bet reputācijas problēmas Škoda zīmolam tomēr ir. J. Reira interese šajā gadījumā ir iespēja novirzīt vilcienu pirkšanai kaut daļu no naudas, ko Eiropas Savienība bija apsolījusi Latvijai kā atbalstu Skanstes tramvaja līnijas izbūvei Rīgā. Līdz ar Rīgas satiksmes un Škoda Transportation darījumu izjaukšanu tramvaja līnijas izbūve vairs nav iespējama, bet Latvijai ļoti jācenšas, lai Eiropas Komisija atļautu tramvaju naudu izlietot citiem mērķiem. Vārds Škoda varbūt patiešām būtu Latvijai vēl viens apgrūtinājums šā mērķa sasniegšanai, lai gan EK iestāžu viedokļus J. Reirs vēl tikai solīja noskaidrot.
PV uzdrošināšanās atkārtoti atzīt par uzvarētāju Škoda pamatojas uz IUB lēmuma samudžināto tekstu. To iespējams saprast arī tā, ka IUB atzīst par neatbilstošiem PV konkursa prasībām nevis Škoda vilcienus, bet PV sniegto pamatojumu šo vilcienu atbilstībai. Tagad PV nolīdzis publiski neizpaužamus ārzemju ekspertus, kuri pārrakstījuši PV lēmuma pamatojuma daļu tā, lai lēmuma lemjošā daļa paliktu iepriekšējā.
Lietas būtība ir strīds par to, vai Škoda vilcienos tiešām ieprojektētas iekārtas, kas samazina to elektroenerģijas patēriņu tādā veidā, ka pārvērš elektroenerģijā vilciena kinētisko enerģiju, kas vilcienam tik un tā jāzaudē bremzēšanas laikā. IUB aizliegums pirkt Škoda vilcienus pamatots ar neticību, ka «iepirkuma komisija būtu pārliecinājusies par to, ka uzvarētāja piedāvātais vilciens tehniski paredz bremzēšanas enerģijas akumulācijas sistēmu, kas turklāt ļauj nodrošināt enerģijas patēriņa samazinājumu konkrētajā apmērā». Aizlieguma tekstā ir norāde, ka IUB lēmums pieņemts pēc PV un Škoda pārstāvju uzklausīšanas. Diez vai PV darbinieki jau tad neapgalvoja, ka viņi ir Škoda projektu izpētījuši, bet IUB viņiem nenoticēja. Tagad PV apgādājies ar ekspertu izziņu par divām lietām uzreiz: ka vajadzīgā iekārta vilcienā ieprojektēta esot un PV par to noteikti pārliecinājies vismaz no ekspertu izziņas.
