Arī tad, ja informatīvā vēstule nav saņemta, ikviens vēlētājs tiek aicināts patstāvīgi noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni un piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tas ir katra pilsoņa pienākums.
Jau vēstīts, ka eksperimentālā kārtā piesaistītajam komersantam Reller nav izdevies apziņot visus vēlētājus - piegādāt informāciju par vietu un laiku, kad jāierodas iecirknī. Iekšlietu ministrija saņēmusi pārsimt sūdzību, bet patiesais paziņojumus nesaņēmušo vēlētāju skaits ir daudzkārt lielāks. Iekšlietu ministrija noorganizējusi vēl 19 000 paziņojumu atkārtotu nosūtīšanu, bet gan jau tāpat būs daudz vēlētāju, kam iecirkni nāksies noskaidrot pašu spēkiem.
Ja deklarētā dzīvesvieta kopš iepriekšējām vēlēšanām nav mainīta, droši vien iecirknis būs tas pats. Taču pārliecināties par to var, zvanot uz Centrālās vēlēšanu komisijas informatīvo tālruni 67049999. Vēl ērtāk iecirkņa numuru var noskaidrot internetā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā pmlp.gov.lv.
Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa aicina neapvainoties uz valsti par informācijas nesaņemšanu un piedalīties vēlēšanās, jo katra vēlētāja balss ir svarīga.
Vēlēšanas notiek jau šonedēļ. Balsot varēs četras dienas dažādos laikos, jau sākot no šodienas, no pulksten 17 līdz 20, ceturtdien, 23. maijā, no pulksten 9 līdz 12, piektdien, 24. maijā, no pulksten 10 līdz 16. Un sestdien, 25. maijā, ir vēlēšanu galvenā un noslēdzošā diena - balsot varēs no pulksten 7 līdz 20.
Vēlēšanu rezultāti tiks pavēstīti pusnaktī uz pirmdienu, kad balsošana būs noslēgusies visā Eiropas Savienībā.
20. maijā darbu uzsāka vēlēšanu iecirkņi, kuros var iepazīties ar kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem, priekšvēlēšanu programmām un pieteikt balsošanu vēlētāju atrašanās vietā tie vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī.
Ierodoties Rīgas 92. vidusskolas vēlēšanu iecirknī un iepazīstoties ar kandidātu sarakstiem, vēlēšanu komisijas locekļi -- Guntis, Liene un Aigars - Neatkarīgajai vēstīja, ka paši arī plāno doties balstot, jo tas taču ir Latvijas pilsoņa pienākums. Taču uzskata, ka tāpat Latvijas iebalsotie deputāti diez vai panāks kādas būtiskas pārmaiņas, kas varētu uzlabot Latvijas pašreizējo stāvokli. Viens no komisijas locekļiem Aigars bija izbrīnīts, kāpēc neviens kandidāts nav norādījis, ka prot krievu valodu. Ne Ušakovs, ne Ždanoka… kaut gan minētie kandidāti lieto krievu valodu gan savās ikdienas gaitās, gan arī komunicējot savā amatā.
Pagaidām Rīgas 92. vidusskolas vēlēšanu iecirknī interese par kandidātu sarakstiem ir bijusi zema, lielākā daļa iedzīvotāju uzreiz ir vēlējušies nobalsot.
Kopumā EP vēlēšanās kandidēs 246 kandidāti no 16 sarakstiem, kaut gan izredzes tikt ievēlētiem EP no Latvijas ir tikai astoņiem deputātiem.