Saeimas opozīcijas politiķi tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) rīcībā saskata ģenerālprokurora "demonizēšanu" un saistībā ar politiķa izteikumiem par citām neatkarīgajām institūcijām arī tieslietu ministra radītus iespējamus riskus nacionālajai drošībai.
Tieslietu ministrija (TM) Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka ģenerālprokurors neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai, šodien žurnālistiem pastāstīja Bordāns.
"Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA sacīja, ka vispirms cer iepazīties ar Bordāna argumentiem, kāpēc viņš "demonizē ģenerālprokuroru". "Diez vai politiķiem ir pareizi to darīt," piebilda Urbanovičs, uzsverot tiesībsargājošo iestāžu neatkarību. Urbanovičs arī atgādināja, ka pašlaik prokuratūrā ir politiķa Jura Juraša (JKP) lieta.
ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Armands Krauze norāda, ka šāds solis esot Bordāna un JKP kampaņa pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas līdz ar to vērtējama kā ļoti nožēlojama rīcība. Ņemot vērā arī citus Bordāna izteikumus, piemēram, par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), tad šajā gadījumā notiek nozīmīga tiesiskuma krīze, kad tieslietu ministram "nav ne mazākās izpratnes, kas ir Rietumu standartiem atbilstošs tiesiskums".
"Vēl rupjāks piemērs" esot bijis tieslietu ministra sava veida aicinājums tiesībsargam Jurim Jansonam apsvērt nekandidēšanu prezidenta vēlēšanās, norādīja politiķis.
Ņemot vērā šo politisko iejaukšanos neatkarīgo institūciju darbā, jāizskata tieslietu ministra radītais risks nacionālajai drošībai, akcentēja ZZS valdes priekšsēdētājs. "Jaunā konservatīvā partija sāk izskatīties pēc noziedzīga grupējuma, kas vēlas pārņemt valsts varu, par ko liecina minētie tiesiskuma ignorēšanas gadījumi, lai sasniegtu politiskos un sponsoru mērķus," uzsvēra Krauze.
Kā ziņots, Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā esot konstatējusi pazīmes, kas liecinot, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.
Kalnmeiers, ministra ieskatā, nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, kā arī nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.
Pats Kalnmeiers nav pārsteigts par Bordāna plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata. Pirms tikšanās ģenerālprokurors žurnālistiem teica, ka ar Bordāna argumentāciju viņš nav paspējis iepazīties, taču zinot "tikai tik daudz, ka mani vaino visos iespējamos grēkos".
Ģenerālprokurors nav pārsteigts par Bordāna lēmumu, jo ministra pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina". "Vienkārši viņi pilda to, kas paredzēts. Nebūšu ne pirmais, ne pēdējais," piebilda Kalnmeiers.
Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.
Pārbaudi ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.
