It kā nepietiktu ar dīvaino stīvēšanos ap datumu, kurā vajadzētu ievēlēt Valsts prezidentu, šo savdabīgo procesu vēl interesantāku padarījis Saskaņu pārstāvošais Carnikavas pašvaldības deputāts Jānis Leja. Viņš augstajam amatam virza bijušo Latvijas Zaļās partijas biedru Valentīnu Jeremejevu, kurš pirms Saeimas vēlēšanām piesaistīja sabiedrības uzmanību ar homofobiem izteicieniem.
Vēl līdz 2018. gada nogalei V. Jeremejevs bija Latvijas Zaļās partijas biedrs un Rīgas nodaļas vadītājs, viņa iekļaušanu vēlēšanu sarakstos apsvēra Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Taču neilgi pirms vēlēšanām viņš ar savām aktivitātēm interneta sociālajos tīklos radīja ažiotāžu, piemēram, rosinot parakstu vākšanu par referenduma rīkošanu, lai aizliegtu 2018. gadā Rīgā paredzēto praidu.
Latvijas Zaļā partija un ZZS laikus no V. Jeremejeva, kuru partijas rindās ieteicis uzņemt Indulis Emsis, distancējās, bet 2018. gada nogalē V. Jeremejevs pats pameta zaļo rindas.
J. Leja, par kura aktivitātēm Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs sakās neesam informēts, pērn sabiedrības uzmanību piesaistījis politiķim nepiedienošā formā. Proti, publiskā pasākumā Carnikavā viņš piekāvis kādu pasākuma dalībnieku, kurš it kā aizskāris viņa bērnus. Incidentā, kura fotogrāfijas tiražēja mediji, iesaistījās arī policija, bet pats J. Leja uzskatīja, ka, aizsargājot bērnus, rīkojies samērīgi, un paziņoja, ka no partijas neizstāsies un pašvaldības deputāta mandātu nenoliks.
J. Lejas mēģinājums panākt, lai cīņā par Valsts prezidenta amatu būtu četri pretendenti, lemts neveiksmei. Saeimas Juridiskais birojs norāda, ka Valsts prezidenta ievēlēšanas likums jālasa, ņemot vērā Saeimas Kārtības rulli, no kā izriet, ka kandidatūru pieteikšana Valsts prezidenta amatam ir tikai Saeimas deputātu privilēģija. Pašlaik Juridiskais birojs ķēries pie darba, lai Carnikavas pašvaldības deputātam sniegtu izsmeļošu paskaidrojumu, kādēļ bijušais Latvijas Zaļās partijas biedrs netiks iekļauts augstā amata pretendentu sarakstā.
Līdz ar to uz Valsts prezidenta amatu kandidēs jau zināmās trīs personas - valdošās koalīcijas vairākuma atbalstītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, Zaļo un zemnieku savienības virzītais tiesībsargs Juris Jansons un Saeimas deputāts, KPV LV iekšējās opozīcijas virzītais kolēģis Didzis Šmits.
Lielākās izredzes iegūt augsto amatu ir E. Levitam, jo, pieņemot, ka līdz šim atbalstu viņam paudušo partiju biedri pilda līdzšinējos solījumus, viņam ir garantēta 51 balss, ar kurām pietiek, lai kļūtu par valsts augstāko amatpersonu. Tiesa, koalīcijas dīvainā vilcināšanās ar KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai un stīvēšanās ar opozīciju par prezidenta vēlēšanu datumu viesušas aizdomas, ka koalīcija nemaz tik pārliecināta par sava kandidāta veiksmi nav.
