Lepēna noraida pieņēmumus, ka viņas partija "atrodas zem Putina ķetnas"

Francijas galēji labējās Nacionālās apvienības (RN) līdere Marina Lepēna noraidījusi pieļāvumu, ka viņas vadītais politiskais spēks varētu saņemt finansējumu no Maskavas un "atrasties zem Krievijas prezidenta Vladimira Putina ķetnas".

Lepēna, kas ieradusies Igaunijā, otrdien preses konferencē Tallinas Melngalvju namā nosaukusi par aizvainojošu jautājumu, kāpēc viņa neatzīst Krimas okupāciju un vai tas nav saistīts ar iespējamu finansējumu no Kremļa.

"Mūsu partija allaž cīnījusies par neatkarību. Pieņemt, ka es esmu atkarīga no citas valsts, ir vienkārši apvainojoši. Es iestājos par Francijas un citu valstu neatkarību. Man nav pieņemami izteikumi, ka mēs atrodamies zem Krievijas ķetnas. Vai jūs uzdevāt tādus jautājumus [Igaunijas] Centra partijai, kad tā sadarbojās ar "Vienoto Krieviju"?" vaicājusi politiķe.

"Tie visi ir meli. Neviena Eiropas banka nebija gatava piešķirt mums kredītu, tāpēc mums nācās meklēt kredītus pa visu pasauli," viņa paziņojusi.

Pēc Lepēnas teiktā, vienkārši tā sanācis, ka aizdot līdzekļus Nacionālajai apvienībai bijusi gatava Čehijā bāzēta Krievijas banka. "Turklāt ar ļoti sliktiem procentiem. Mēs paņēmām kredītu, bet mēs to atmaksājam," viņa piebildusi.

Runājot par Krimu, Lepēna vēlreiz atkārtojusi, ka "katra valsts savu diplomātisko līniju nosaka pati", un vienlaikus piebildusi, ka Krimai "pašai bija tiesības izlemt, kam piederēt".

"Ja tiktu apdraudēta kāda Eiropas valsts un tās teritoriālā nedalāmība, tad, protams, mēs nekavējoties būtu līdzās, lai to aizstāvētu. Krievija mūs nefinansē, tie ir absolūti meli. Mēs veidojam savas attiecības ar Krieviju neatkarīgi un ņemot vērā to, kas ir vērtīgi Francijai," izteikusies Nacionālās apvienības vadītāja.

Vienlaikus, atbildot uz jautājumu, kā Francija rīkotos, ja Igaunijā sāktos militārs konflikts, viņa paudusi pārsteigumu, ka tik daudz jautājumu tiek uzdots par Krieviju.

Pēc Lepēnas teiktā, viņa pati augusi aukstā kara gados un viņas partija, toreizējā Nacionālā fronte, kuru pagājušā gadsimta 70.gados dibināja viņas tēvs Žans Marī Lepēns, tapusi saistībā ar cīņu pret komunismu. Cita starpā franču politiķe piebildusi, ka vizītes laikā gatavojas nolikt ziedus pie komunisma upuru pieminekļa Tallinā.

Pieminot NATO, Lepēna paudusi viedokli, ka aliansei vairāk uzmanības būtu jāvelta cīņai pret terorismu un šajā ziņā viņa atbalstot ASV prezidenta Donalda Trampa viedokli.

Savukārt runājot par pašreizējo Eiropas Savienību, viņa izteikusies, ka tā iztēlojas sevi par impēriju un attiecīgi rīkojas, uztverot katru valsti atkarībā no tās svarīguma un neņemot vērā tās, no kurām nesaredz nekādu labumu.

Atbildot uz žurnālista jautājumu, kādēļ viņa ieradusies tādā mazā valstī kā Igaunija, Lepēna paziņojusi, ka Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE) "ir tautas cerību nesēja". "Arī mūsu zeme kādreiz bija maza. EKRE ir liela kustība, kurai ir, ko piedāvāt Eiropas Parlamentam un cilvēkiem, kuri vēlas ko citu. EKRE iestājas par tautas interesēm," viņa sacījusi.

"Mēs visus uzlūkojam kā vienlīdzīgus neatkarīgi no tā, cik liela ir valsts, bet impērijai sadarbība nav vajadzīga. Mums jāpaliek tiem, kas mēs esam, un jāstrādā kopā, lai Eiropas Savienībā valdītu saskaņa. ES visu laiku izsludina sankcijas, apvaino, bet mēs nevēlamies piespiešanu, mēs gribam, lai valstis aizstāvētu savas intereses," viņa apgalvojusi.

Runājot par plāniem izveidot Eiropas Parlamentā vienotu frakciju, viņa paziņojusi, ka šo plānu mērķis ir "apvienot partnerus, nevis klonus".

"Mēs izveidosim Eiropas Parlamentā superfrakciju. Eiropas Savienība cenšas atstāt iespaidu, ka tā ir valsts ar savu karogu un simboliem, taču tā nav valsts. Katra valsts ir suverēna," izteikusies politiķe, vairākkārt paužot pārliecību, ka ES dalībvalstīm pirmām kārtām jāaizstāv savas intereses, bet bloka intereses jāatstāj otrajā vietā.

Tallinas Melngalvju namā EKRE līderi otrdien tikās ar domubiedriem no citām Eiropas valstīm - Lepēnu, Somijas eiroskeptiķu partijas "Somi" pārstāvi Olli Kotro, "Dānijas Tautas partijas" pārstāvi Andersu Vistisenu un Itālijas "Līgas" pārstāvi Manuelu Veskovi - un pēc tikšanās rīkoja kopīgu preses konferenci. Pašu Igaunijas Konservatīvo tautas partiju pārstāvēja tās priekšsēdētāja vietnieks Jāks Madisons.

Preses konferences mērķis bija iepazīstināt Eiropas nacionālistisko partiju sadarbības programmu.

Pret imigrāciju noskaņotā Itālijas partijas "Līga", "Somu", "Dānijas Tautas partijas" un Vācu eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) pārstāvji aprīļa sākumā Milānā aicināja nacionālistiskos spēkus uz sadarbību pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Partijas vēlas apvienot vienā frakcijā Eiropas nacionālistisko un konservatīvo politisko spēku pārstāvjus, kuri šobrīd darbojas dažādās EP grupās. Par gatavību pievienoties šādam politiskajam blokam paziņojusi arī Austrijas Brīvības partija; šo iniciatīvu atbalstījusi arī EKRE.