NEPLP vadītāja Bordāna centienus viņu atbrīvot no amata sauc par JKP priekšvēlēšanu kampaņu

 
©Rūta KALMUKA, F64 Photo Agency

Jaunā konservatīvā partija (JKP) Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) savā priekšvēlēšanu kampaņā izmantojusi jau iepriekš, un šobrīd esam vēl vienas kampaņas priekšā, komentējot tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) trešdienas paziņojumu, pauda NEPLP vadītāja Dace Ķezbere.

Taujāta par iespējamiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas regulē mediju uzrauga darbu, Ķezbere atbildēja, ka Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva paredz aizvien lielāku uzraugošās institūcijas politisko neatkarību, tādēļ domāt par tās sašaurināšanu, viņasprāt, būtu nepareizs solis.

"Viena lieta ir runāt, bet otra - reāli rosināt izmaiņas likumos. Ne sevišķi veiksmīgi šobrīd darbs uz priekšu virzās nedz sabiedrisko mediju likumā, nedz arī NEPLP likuma grozījumos. Brīdī, kad JKP politiķi tam pieķersies ļoti nopietni un konstruktīvi, tad arī varēs redzēt, kādas būs izmaiņas," pauda Ķezbere.

Tāpat NEPLP vadītāja par būtisku uzskata arī pārējo koalīcijas partiju viedokļu apspriešanu, ņemot vērā, ka likumu grozījumi parlamentā tiek pieņemti tikai ar deputātu vairākuma atbalstu.

Ķezbere norādīja, ka par Bordāna rosinājumu atstādināt viņu no NEPLP vadītājas amata, uzzinājusi no masu medijiem. Tāpat viņa nebija saņēmusi uzaicinājumu uz Tieslietu ministrijas šodien organizēto diskusiju "Latvijas informatīvās telpas aizsardzība".

Kā ziņots, tieslietu ministrs Jānis Bordāns rosinās meklēt veidus, kā no amata atstādināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāju Daci Ķezberi, šodien žurnālistiem paziņoja Bordāns.

Bordāns skaidroja, ka šodien Tieslietu ministrijā (TM) bija noorganizējusi diskusiju par informatīvās telpas drošību mūsdienu hibrīdkara apstākļos. Tajā piedalījās dažādi eksperti, tostarp, specdienestu vadītāji. NEPLP pārstāvji uz sēdi nebija aicināti. Kā skaidroja Bordāns, neaicināšana notikusi savā ziņā apzināti, jo diskusijā piedalījās politikas veidotāji, bet NEPLP savā ziņā ir politikas izpildītāji.

Bordāns skaidroja, ka stipras demokrātijas valsts viena no sastāvdaļām ir spēcīgi un profesionāli mediji un laba informatīvā vide. Publiskās pārvaldes uzdevums ir nodrošinātu labu infrastruktūru un profesionālus kadrus sabiedriskajiem medijiem, kā arī dot iespēju Latvijas komerciālajiem medijiem brīvi un profesionāli darboties.

Bordāns uzskata, ka Ķezberes vadītā NEPLP ir vājinājusi medijus, tostarp kritiski ir vērtējams NEPLP organizētais Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkurss. "Politiķi ir spējuši uzbūvēt struktūru (NEPLP), kas pārrauga medijus, taču šī struktūra nodarbojas ar mediju kontroli un savus pienākumus veic neefektīvi. Šī struktūra demotivē medijus rīkoties drosmīgi, efektīvi un strādāt sabiedrības interesēs, jo viņiem var uzlikt sodus. Tā rezultātā Latvijai naidīgu valstu kanāliem un medijiem struktūra baidās pat pieskarties. Diskusijas dalībnieki atzina, ka viena no lielākajām problēmām ir tieši NEPLP neefektīvā darbība. NEPLP gadiem nevis palīdzējusi, bet traucējusi sabiedriskajiem un komercmedijiem attīstīties Latvijas informatīvās telpas virzienā," paziņoja Bordāns.

Bordāns patlaban sabiedriskajos medijos un informatīvajā telpā notiekošo nosauca par paaugstinātas bīstamības situāciju. "Mēs esam atstājuši informatīvās aizsardzības jomā lielāko iespējamo caurumu, novājinot sabiedrisko mediju gan ar nepietiekamo finansējumu, gan ar nepietiekamu redakcionālo neatkarību. Mēs nespēcinām savu informatīvo telpu, nav pat bijis politiskais uzstādījums uz rīcību. Manuprāt, tā nav apstākļu sakritība, ka, LTV atstājot bez vadības, no LTV studijas notiek Latvijas naidīgas valsts medija pārraidīšana. Mana personīgā pārliecība, ka pie šādas situācijas ir atbildīga NEPLP vadītāja," uzsvēra ministrs.

Tagad Bordāns kopīgi ar TM un Saeimas Juridiskās komisijas juristiem rosināšot sagatavot tiesisku un likumīgi pamatotu lēmumu par ierosinājumu kādā tiesiskā veidā Ķezbere atstādināma no amata. Rīkojumu par juridiski korektas procedūras sagatavošanu Ķezberes atstādināšanai Saeimā Bordāns solīja izdot jau šodien.

Attiecībā uz pārējiem padomes locekļiem ministrs tik kategorisks nebija, tomēr apliecināja, ka "tas nenozīmē, ka nesekos izvērtējums un nekāda rīcība attiecībā arī uz viņiem".

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) šodien komisijā norādīja, ka ir atradis klajus pārkāpumus NEPLP darbībā. Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka pārkāpumi saistīti ar likumā noteiktā regulējuma nepildīšanu hibrīdkara apstākļos. Politiķis pauda, ka sīkāk par pārkāpumiem koalīcijas partijas informēs nākamajā iknedēļas sanāksmē.

Kaimiņš atbildēja apstiprinoši uz jautājumu, vai pārkāpumi saistīti ar Kremļa ietekmē esošo elektronisko mediju pieejamības Latvijā jomu.

Nesen TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka pērn nodibinātā biedrība "Latvijas nacionālo vērtību fonds", kuras valdē ir NEPLP locekļi Patriks Grīva un Ivars Āboliņš, kā arī Grīvas partneris citos projektos Egils Cīrulis, saņēmusi teju 60 000 eiro no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ogres pašvaldības par vairāku diskusiju rīkošanu. Bordāns šodien šodien norādīja, ka notikušajā saskata nelikumību un nekorektumu.

Tieslietu ministrs uzskata, ka nepieciešams meklēt veidus, kā reformēt NEPLP. "Tas notiks kopā ar likumdevēju, lai sagatavotu efektīvāku institucionālo pārraudzību, nevis realizēt politisko kontroli pār medijiem," norādīja ministrs.

Bordāns vērsa uzmanību, ka topošajā mediju uzraugā un konsultatīvajā padomē darbosies profesionāļi nevis "savējie un politiķiem pietuvinātas personas."

Jau ziņots, ka pavasarī konkursa rezultātā NEPLP nolēma par LTV valdes priekšsēdētāju apstiprināt farmācijas kompānijas "Olainfarm" mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu, bet par LTV valdes locekli digitālās attīstības un satura jautājumos - XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču. Abiem nebija iepriekšējas darba pieredzes medijos.

Pēc tam daļā sabiedrības izskanēja iebildumi lielākoties pret Giela kandidatūru. Vēlāk gan viņš, gan Juhņēviča paziņoja, ka atsakās no amatiem LTV valdē.

Valdošās koalīcijas politiķi vēlas sagaidīt "juridiskus argumentus" pirms kādas rīcības saistībā ar NEPLP vai diskusijas par iespēju atstādināt tās locekļus.