Kā vienu no sasniegumiem pirmajās 100 dienās Pūce uzsver uzraudzības pastiprināšanu

Ministra Jura Pūces (AP!) vadībā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pirmajās 100 dienās uzsākusi nozīmīgas reformas pašvaldību, vides aizsardzības un klimata, reģionālās attīstības un digitālās pārvaldes jomās.

J. Pūce atzīst: “Lai mazinātu pašvaldību nevienlīdzību, nepieciešama pašvaldību reforma, kas tiks turpināta visu iedzīvotāju interesēs. Esam guvuši Saeimas un Ministra kabineta(MK) atbalstu administratīvi teritoriālās reformas veikšanai. Ir pienācis laiks saskatīt iespējas, kuras dod pārdomātas reformas vides un klimata jomās. Valsts un pašvaldību pakalpojumu digitalizācija būs ievērojams panākums un ieguvums, kas padarīs mūsu katra ikdienu ērtāku, bet valstij palīdzēs virzīties vienotā, mūsdienām atbilstošā solī kopā ar pārējo pasauli. Ir reformas un lēmumi, kur saprotam, ka ir laiks kopīgai drosmei pieņemt lielus lēmumus.”

Lai līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas vietējās pašvaldības, kuras spēj nodrošināt tām noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniegt iedzīvotājiem labus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, un novērstu šobrīd pastāvošo nevienlīdzību starp pašvaldībām vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce virza administratīvi teritoriālo reformu. Tās īstenošana ir viena no šīs valdības noteiktajām prioritātēm. Ir izstrādāti kritēriji, pēc kuriem veidotu jaunās pašvaldības, un tapis teritoriālā iedalījuma modeļa piedāvājums ar 35 pašvaldībām. Pēc tam, kad 14. maijā MK izskatīs informatīvo ziņojumu, ministrija par šo piedāvājumu uzsāks konsultācijas ar pašvaldībām un tikšanās ar iedzīvotājiem.

Īpašu uzmanību ministrs J. Pūce pievērsis pašvaldību darba uzraudzībai, vairākās pašvaldībās konstatēti likuma pārkāpumi, vairākās tie novērsti. Kopumā pašvaldības darba pastiprināta uzraudzība veikta un informācija par tās darba organizēšanu pieprasīta no vairākiem desmitiem desmitiem pašvaldību. Pēc ierēdņu veiktā izvērtējuma, ministrs pieņēma lēmumu no amata atstādināt Rīgas pašvaldības priekšsēdētāju Nilu Ušakovu par viņa amatā pieļautajiem pārkāpumiem.

Ministrija ir sagatavojusi ieteikumus pašvaldībām par kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanu un normatīvo aktu pareizu interpretāciju. Tāpat panākta vienošanās ar Valsts kontroli par turpmāku sadarbību pašvaldību uzraudzībā.

J. Pūce kā VARAM ministram bijušas vizītes vairākās pašvaldībās- Talsos, Olainē, Kuldīgā, Saldū, Brocēnos, Smiltenē, Siguldā, Jelgavā, Liepājā, Alūksnē, Gulbenē, Salaspilī, kā arī organizētas tikšanās ar citu pašvaldību vadītājiem. Ministram ir būtiski uzturēt dialogu ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Pierīgas pašvaldību apvienību, Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociāciju, Vides konsultatīvo padomi, Latvijas Dabas fondu, Pasaules Dabas Fondu, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju un ar citām nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmēju organizācijām, lai uzklausītu viedokli un piedalītos diskusijās par aktuālajiem jautājumiem.

Reģionālās politikas mērķim turpmāk jābūt iedzīvotāju ienākumu līmeņa atšķirību samazināšanai jau līdz 2028. gadam. VARAM ir uzsākusi diskusijas ar plānošanas reģionu, pašvaldību, nozaru ministriju, NVO, augstskolu un pētniecisko organizāciju pārstāvjiem par reģionālās politikas nākotni, t.sk. panākot ES fondu efektīvāko izlietojumu reģionu līdzsvarotai attīstībai, nodrošinot darba iespējas reģionos, kā arī pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību.

Viena no ministra prioritātēm ir Valsts vides dienesta darba stiprināšana un kapacitātes paaugstināšana. Valsts kancelejā tika izsludināts konkurss uz vakanto VVD vadītāja amatu. Ministru kabinets pagājušajā nedēļa VVD ģenerāldirektores amatā apstiprināja konkursa uzvarētāju Elitu Baklāni- Ansbergu, pieredzējušu valsts pārvaldes profesionāli un stratēģisku pārmaiņu speciālisti.

Ministrija ir izstrādājusi “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.-2030 gadam”, kura mērķis ir samazināt dažādu gaisu piesārņojošo vielu radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Plāns ir nodots sabiedriskai apspriešanai.

Nodrošināta arī Latvijas aktīva dalība ES notiekošajās diskusijās par ES oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju un martā izstrādāta un apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija. Latvijai būs jāsagatavo sava stratēģija klimata pārmaiņu jomā. J. Pūces prioritāte ir virzīt Latviju kā klimata politikas līderi Eiropā ar mērķi izmantot iespējas, kuras sniedz pāreja uz oglekļa mazietilpīgo ekonomiku visā Eiropā.

Šajā laikā apstiprināts nacionāla mēroga pētījums par plūdu riska novērtējumu 2019.-2024. gadam. Novērtējumā identificētajām riska teritorijām līdz nākamajam gadam būs izstrādātas vai atjaunotas plūdu postījumu un plūdu riska kartes.

Uzsākta Norvēģijas finanšu instrumenta Klimata pārmaiņu un vides programmas īstenošana. 23.aprīlī parakstīts līgums starp Latviju un Norvēģiju par programmas īstenošanu. Programmā paredzēti ieguldījumi 16,5 miljonu eiro apmērā, lai veiktu piesārņotu vietu sanāciju un risinātu klimata pārmaiņu jautājumus, tādus kā nacionālās brīdināšanas sistēmu uzlabošana un ilgtspējīga zemes resursu pārvaldīšana.

Saskaņota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta reģionālās attīstības programma. 16.aprīlī valdība atbalstīja VARAM sagatavoto Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta Reģionālās attīstības programmas saturu. Latvijai būs pieejams 11,7 miljonu eiro liels finansējums uzņēmējdarbības atbalstam, pašvaldību labas pārvaldības veicināšanai un sadarbībā ar Kultūras ministriju kultūras produktu radīšanai Latvijas reģionos.

Ir izsludināts INTERREG V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. - 2020.gadam trešais projektu konkurss ar kopējo pieejamo ERAF finansējumu 19,2 miljoni eiro, kas atvērts trīs prioritātēs: 1) ilgtspējīga un tīra vide, 2) sociālā iekļaušana kā teritoriālās attīstības priekšnoteikums un 3) uzlabota dzīves kvalitāte efektīvu publisko pakalpojumu un labas pārvaldes rezultātā.

Lai veicinātu un popularizētu digitālās iespējas, tostarp eID kartes un e-adreses izmantošanu, tika uzsākta programma “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!”, kuras ietvaros, lai iedzīvotājiem palīdzētu un iedrošinātu izmantot valsts radītos e-pakalpojumus, ir notikuša vairāk nekā 900 jaunu digitālo aģentu mācības, tai skaitā skolotājiem, bibliotekāriem, valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un žurnālistiem, kā arī sniegta informācija Latvijas vēstniecībām. Savukārt ikgadējās kampaņas “Digitālā nedēļa” ietvaros 2019.gadā notikuši aptuveni 600 pasākumi e-prasmju pilnveidei dažādās Latvijas vietās.

VARAM sniegusi ziņojumu MK “Par informācijas aprites un piekļuves risinājumiem valsts pārvaldē”, ar mērķi noteikt pakāpenisku pāreju uz centralizētu informācijas apmaiņu elektroniskajā vidē. Informatīvais ziņojums ir būtisks solis, lai līdz 1. jūlijam izstrādātu plānu un uzsāktu pilotprojektu centralizētās informācijas aprites nodrošināšanai.