PREZIDENTA VĒLĒŠANAS: "Sarunātā cīņā" konkurēt ar Levitu nevēlas

Līdz Valsts prezidenta amata kandidātu pieteikšanai atvēlētā termiņa beigām atlikušas divas nedēļas, un tikai prezidenta Raimonda Vējoņa ziņā ir tas, vai Egilam Levitam būs kaut nomināla konkurence. Opozīcijā esošā Saskaņa, nevēloties piedalīties sacīkstē ar jau zināmu rezultātu, savu kandidātu, visticamāk, neizvirzīs.

Līdz šim četras no piecām koalīciju veidojošajām partijām apliecinājušas savu atbalstu pagaidām vienīgajam pretendentam uz Valsts prezidenta amatu - Eiropas Savienības tiesas tiesnesim un Satversmes preambulas tēvam Egilam Levitam. Piektā koalīcijas partija - KPV LV - monolītu atbalstu viņam nesola, taču ir daudz pazīmju, ka E. Levita ievēlēšanai nepieciešamais balsu skaits ir nodrošināts.

Šajā situācijā neziņā tiek turēta Zaļo un zemnieku savienība, jo no to veidojošās Latvijas Zaļās partijas (LZP) rindām prezidenta amatā ievēlētais Raimonds Vējonis joprojām nav devis skaidru atbildi par saviem plāniem - kandidēt vai nekandidēt uz otru prezidentūras termiņu.

LZP priekšsēdētājs Edgars Tavars atzīst, ka no prezidenta atbilde nav saņemta, bet viņš cer, ka tas notiks tuvākajā laikā. Ja R. Vējonis piekritīs kandidēt, zaļie neredz citu iespēju, kā vien atbalstīt viņa kandidatūru. Arī otra ZZS veidojošā spēka - Latvijas Zemnieku savienības (LZS) - priekšsēdētājs Armands Krauze apliecina, ka, R. Vējonim piekrītot kandidēt, viņu atbalstīs visa ZZS. Taču LZS mēģina rast arī citus kandidātus, kas gan neesot viegls uzdevums.

«Joprojām uzrunājam gan partijas (LZS), gan citus, kuri ir prezidenta amata cienīgi, ir bijušas sarunas ar daudziem, bet neviens šajā situācijā nav apliecinājis, ka būtu gatavs iesaistīties. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs, cilvēki nevēlas piedalīties, ja iznākums jau ir zināms,» saka A. Krauze.

Politologs un sabiedrisko attiecību uzņēmuma Mediju tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis gan uzskata, ka R. Vējonim nevajadzētu uzturēt savu kandidatūru, jo vēlēšanu rezultāts noteikti nesildīs viņa pašapziņu.

«Es domāju, ka viņam labāk ir nepiedalīties. Nedomāju, ka viņa situācijā tas būtu labi - piedalīties un saņemt ļoti maz balsu. Labāk būt aizgājušam prezidentam, nevis iegūt graujoši maz balsu. Ja būtu izredzes iegūt cienījamu balsu skaitu, varētu piedalīties ceremoniāli, bet viņa situācijā prātīgi būtu nepiedalīties,» uzskata eksperts.

Uzsverot, ka potenciālo kandidātu aptauja tomēr vēl notiek, arī Saskaņa sliecas nepiedalīties Valsts prezidenta vēlēšanās ar savu kandidātu. Partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka E. Levita kandidatūras apstiprināšana pirms vēlēšanām koalīcijā neatšķiras no savulaik sabiedrības sašutumu izraisījušās koalīcijas vienošanās Rīgas zoodārzā par Valda Zatlera ievēlēšanu augstajā amatā. «Mēs distancēsimies no tā visa. Uzskatu, ka uz šo notikumu fona vienīgais sakarīgais risinājums ir tautas vēlēts prezidents,» saka J. Urbanovičs.

Līdz šim, nepiedzīvojot kaut nominālu konkurenci, par Valsts prezidentu savā otrajā termiņā kļuvusi vien Vaira Vīķe-Freiberga. Piemēram, Guntim Ulmanim uz otro prezidentūras termiņu tika pieteikti trīs konkurenti, ieskaitot tolaik cietumsodu izcietošo Alfrēdu Rubiku.

E. Levits piedalīsies pirmajās Valsts prezidenta vēlēšanās, kuras būs atklātas, un katra deputāta balsojuma atbilstība publiski paustajiem solījumiem būs pārbaudāma.