NRA PĒTA, cik pamatoti "Saskaņa" atrodas tiesībsargu spīlēs
Tiesībsargājošās iestādes pēdējā laikā Saeimas opozīcijā esošās Saskaņas biedriem, partijas pretinieku vidū izraisot ovācijas, nenoliedzami pievērsuši pastiprinātu uzmanību, taču arī šādu negatīvu publicitāti, paziņojot, ka pret organizāciju vērsts bezprecedenta spiediens, Saskaņa cenšas izmantot, lai Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā mobilizētu savu vēlētāju.
Neskaitot vēl ziemā veiktās kratīšanas Saskaņas priekšsēdētāja Nila Ušakova darba vietā un mājoklī, pēdējo dienu laikā tiesībsargājošās iestādes aizturējušas, kratījušas vai veikušas padziļinātu pārmeklēšanu lidostā četriem partijas biedriem. Tā krimināllietas ietvaros par Rīgas 1. slimnīcas iepirkumiem tika aizturēts slimnīcas valdes loceklis un Rīgas domes deputāts Genādijs Sevastjanovs, bet lietā par nacionālā naida kurināšanu kratīšanu veica Rīgas domes deputāta Alekseja Rosļikova darba vietā. Savukārt, atgriežoties no Maskavā notikušās konferences par transporta infrastruktūras attīstību, Daugavpils mēru Andreju Elksniņu un Rīgas vicemēru Vadimu Baraņņiku Rīgas lidostā robežsargi un muitnieki sagaidīja ar padziļinātu bagāžas pārbaudi.
Šajos notikumos iesaistītie personāži uzskata, ka tiesībsargājošo iestāžu pret viņiem vērstā uzmanība nav pamatota, un A. Elksniņš, advokāts būdams, pat centīsies gūt paskaidrojumus par viņa bagāžas padziļinātās pārbaudes nepieciešamību.
Savukārt Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova, kura ar ceturto kārtas numuru startē Eiroparlamenta vēlēšanās, partijas vārdā vērsusies pie Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša un Valsts drošības dienesta priekšnieka Normunda Mežvieta. Vēstulē šīm amatpersonām deputāte pauž bažas, ka pret Saskaņas biedriem vērsts politisks spiediens.
«Pēdējo dienu laikā Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa biedri piedzīvo bezprecedenta spiedienu, kas balansē uz vajāšanas robežas,» teikts vēstulē, kurā pieļauts, ka šādā veidā mēģināts kompromitēt politisko spēku, kas ilgstoši gūst vislielāko Latvijas pilsoņu atbalstu vēlēšanās, kas vada lielākās Latvijas pašvaldības.
«Mums ir bažas, ka drošības struktūru rīcību ietekmē nevis tiesiski aspekti, bet gan politisks spiediens,» partijas vārdā raksta R. Ločmele-Luņova.
Jautāta, vai viņa tiešām nesaskata pat teorētisku iespēju, ka tiesībsargājošajiem dienestiem bijis tiesisks pamats veiktajām darbībām, politiķe atzina, ka to rādīs laiks, bet viņu satraucot notikumu blīvums un fakts, ka tiesībsargājošo dienestu darbībām nav tālāku procesuālu seku.
Uz to norāda arī Saskaņas priekšsēdētāja vietnieks, partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņš atgādina, ka N. Ušakovam krimināllietā, kuras ietvaros pie tolaik vēl Rīgas mēra amatu pildošā politiķa tika veiktas kratīšanas, nav piemērots nekāds statuss, pat ne liecinieka.
Jautāts, kāpēc pie tiesībsargājošajiem dienestiem vērsusies partijas biedre, kas nav pat organizācijas valdē, J. Urbanovičs norādīja, ka R. Ločmele-Luņova ļoti labi pazīstot dienestu uzmanības centrā nonākušos partijas biedrus, un neslēpa, ka situācija devusi labu iemeslu priekšvēlēšanu laikā vairot deputātes publicitāti.
Arī iepriekš, rūpējoties par biedru publicitāti, Saskaņa priekšplānā izvirzījusi kādu no biedriem, kas attiecīgajā laika posmā ticis virzīts uz kādu amatu, piemēram, partijas premjerministra amata kandidātu Vjačeslavu Dombrovski.
Viens no R. Ločmeles-Luņovas vēstules adresātiem - ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers - gan ir pārliecināts, ka Saskaņas bažām, ka tiesībsargājošo iestāžu interese par partijas biedriem ir politiski motivēta, nav pamata.
«Katrā situācijā, kad notikušas procesuālas darbības Rīgas domē un bija saistītas ar partijas Saskaņa biedriem, ir bijusi korekta rīcība no izmeklētāju puses, kā arī ievēroti visi normatīvie akti,» televīzijas raidījumam 900 sekundes pauda ģenerālprokurors.