Aizejošais sasaukums – ne tā sliktākā piecgades fotogrāfija

 
DARBIŅŠ PADARĪTS. Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sarokojas ar Eiropas Parlamenta prezidentu Antonio Tajani pirms pēdējām šā sasaukuma debatēm par Eiropas nākotni. Tagad jāgaida, ko teiks Eiropas vēlētāji ©EPA/ SCANPIX

Precīzi mēnesis atlicis līdz jaunā Eiropas Parlamenta vēlēšanu pirmajai dienai. Aizejošais sasaukums kravā mantas un rezumē paveikto. Šī nebija tā veiksmīgākā no piecgadēm – viduvēji centieni, viduvējas sekmes.

Pagājušajā nedēļā noritēja pēdējā šī sasaukuma sesija. Teju katrs parlamentārietis, kas tika pie vārda, centās tā vai citādi atvadīties pavisam vai gluži otrādi - solīt, ka drīz atgriezīsies. Daudz bija arī pēdējā brīža lēmumu, lai finiša taisnē esošas likumdošanas iniciatīvas nepaliktu karājamies gaisā. Tomēr būs virkne tādu, ko jaunajam parlamentam nāksies pārskatīt.

Steiga bez augļiem

Žana Kloda Junkera vadītā Eiropas Komisija lepojas ar to, ka eiropiešus nav apgrūtinājusi ar sīkumiem - maznozīmīgiem regulējumiem. Nav aizliegusi līkus gurķus, bet strādājusi pie lielām lietām. Tādām kā enerģētika, klimata un vides politika, cīņa ar terorismu. Tomēr arī šāda pieeja nav pasargājusi no brāķa. Uzskatāmākais piemērs ir pēdējā brīdī cauri parlamentam izdzītais starptautisko pārvadājumu regulējums, kas nevis nojauc barjeras Eiropas Savienības iekšējā tirgū, bet gluži otrādi - uzceļ jaunas. Turklāt nekaunīgākajā veidā lobējot turīgāko valstu intereses. Lai latvieši, leiši un poļi netraucētu turienes pārvadātāju biznesu, viņi pilnas mašīnas drīkst dzīt tikai turpceļā, bet atpakaļ fūrēm jābrauc tukšā. Tagad vairākas Austrumeiropas valstis izvērtē vēršanos Eiropas tiesā. Iespējams, arī Latvijai būtu jēga piebiedroties cīņā par tā dēvētās Mobilitātes pakotnes pārskatīšanu.

Un šāds acīmredzams likumdošanas brāķis bija iespējams tieši šīs Junkera politikas dēļ: jaunās politikas iniciatīvas Eiropas Komisija atstāja uz šā sasaukuma pašām beigām, kad daļai deputātu bija tikai vēlēšanas galvā. Kā sarunā ar Neatkarīgo atzina Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: «Tas, kas nāk vēlu un steigā, nāk bez augļiem.»

Junkers komplektā Dombrovskim

Tieši mūsu premjeram pagājušajā nedēļā trāpījās šim sasaukumam teikt atvadu vārdus, noslēdzot parlamenta debašu ciklu par Eiropas nākotni ar dalībvalstu līderiem. Aizejošo sasaukumu, kurā arī pats kā deputāts nostrādājis četrus gadus, viņš daudz nekritizē - izdarītas svarīgas lietas enerģētikas politikā, nostiprināta banku savienība, izvērsta cīņa pret naudas atmazgāšanu, risinātas migrācijas problēmas. Taču parlaments var strādāt tikai ar tiem likumprojektiem, ko tā rīcībā nodod Eiropas Komisija, un likumprojektu kopumā ir bijis maz. Premjers stāsta, ka deputātu vidū pat valdījusi sīva konkurence par iespējām aktīvi strādāt. Komisija pieturējusies pie sākotnēji ieskicētajiem lielajiem virzieniem, atslogojot visu sistēmu no sīkumiem. «Kā viena piecgadu fotogrāfija šī nav tā sliktākā komisija. Kā likumdevējs, kas es esmu bijis, un tagad no valdības vadītāja viedokļa - nebūt ne sliktākā,» rezumē premjers Kariņš. Par komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru viņš gan izvēlas paklusēt. Un tas arī saprotams, jo Junkera publiskais tēls ir nekam nederīgs. Ākstīšanās vietā un nevietā, muļķīgu joku birdināšana, pārmērīga alkohola lietošana. «Ar savām asprātībām un ķermeņa valodu viņš ir par gadiem divdesmit aizkavējies līderis,» tā spriež eiroparlamentārietis Roberts Zīle. Taču paradoksālā kārtā, tieši pateicoties Latvijas atbalstam, Junkers tika komisijas vadītāja amatā. Latvija nobalsoja par Valdi Dombrovski un komplektā dabūja Junkeru ar viņa prioritātēm.

Sacerēti 600 likumi

Šīs komisijas un attiecīgi arī parlamenta prioritātes bija izaugsme, drošība, vide un klimata pārmaiņas, cilvēktiesības un sociālā aizsardzība. Kopš 2014. gada parlaments ar komisiju izdiskutējis, uzlabojis un pēc tam ar padomi saskaņojis ap 600 likumdošanas iniciatīvu. No iedzīvotāju un patērētāju viedokļa daudzi lēmumi ir patiešām vērtīgi, piemēram, telekomunikācijās - kosmiski dārgās viesabonēšanas ierobežošana. Vai vides jomā plastmasas atkritumu daudzuma samazināšana. Arī autoindustrijas krāpšanās atmaskošana bija svarīgs panākums - melošanai tomēr ir limiti.

Taču vienlaikus arī lielajos stratēģiskajos virzienos ne viss ir paveikts, un pilnīgi skaidrs, ka jaunais sasaukums būs spiests strādāt tālāk ar neatrisinātajiem migrācijas jautājumiem, jo Itālija un Grieķija savas robežas nesargā, un labākas dzīves tīkotāji turpina gāzties iekšā Eiropas Savienībā. Bet līdz ar viņiem ierodas arī noziedzības un terorisma draudi, plus papildu slogs gulstas uz dalībvalstu budžetiem. No jaunā parlamenta būs atkarīgs, kāda būs Eiropas Savienības kopējā politika - vērsta uz totālu atvērtību pret katru ienācēju vai tomēr savas intereses, tostarp nacionālās vērtības sargājoša.

Vēlēšanas noritēs no 23. līdz 26. maijam - kā kurā valstī. Latvijā tas būs 25. maijs. Jaunievēlētā Eiropas Parlamenta pirmā sēde notiks 1. jūlijā. Savukārt oktobra otrajā pusē darbu vajadzētu sākt jaunajai Eiropas Komisijai.