Putins tiekoties ar Kaljulaidu: Kontaktu trūkums starp kaimiņvalstīm ir "neveselīga situācija"

 
©Scanpix

Krievijai un Igaunijai objektīvi ir kopīgas intereses Baltijā, ceturtdien paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Kremlī tiekoties ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu.

Vienlaikus viņš izteicies, ka kontaktu trūkums starp kaimiņvalstīm uzskatāms par "neveselīgu situāciju".

"Mēs sen neesam redzējušies," paziņojis Putins, runājot par augstākā līmeņa kontaktiem starp Krieviju un Igauniju. "Pirms desmit gadiem bija tikšanās augstākajā līmenī. Pavisam nesen mēs ar jums garāmejot redzējāmies ārzemēs. Kontaktu trūkums starp kaimiņvalstu oficiālajām amatpersonām, oficiālajām institūcijām - tā nav normāla situācija."

Kā izteicies Krievijas prezidents, rezultātā preču apgrozījums pēdējo gadu laikā krities vairāk nekā par 50%. "Tiesa gan, pēdējā gada laikā tas nedaudz koriģējies - plus 17%," viņš piebildis.

Pēc Putina teiktā, Krievijai un Igaunijai "objektīvi ir kopīgas intereses saistībā ar Baltijas jūtas reģionu", kas skar gan drošības jautājumus, gan ekoloģijas, transporta un tranzīta jomu.

Arī Kaljulaida izteikusies, ka kaimiņvalstīm ir jāsarunājas "pat tad, ja mums ir zināmas domstarpības", un norādījusi uz tirdzniecības sakaru svarīgumu. "Ekonomika prot pielāgoties politiķu lēmumiem, tāpēc ir iespēja to ievirzīt pozitīvā gultnē. Laiks atjaunot Eiropas Savienības (ES) un Krievijas sadarbības programmu. Tātad šobrīd ir ļoti piemērots laiks tikties," viņa paziņojusi.

Kaljulaida arī atgādinājusi, ka Igaunija kandidē uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts statusu.

"Mēs esam kļuvuši par konstruktīviem partneriem dažādās organizācijās. Domāju, būtu interesanti pārrunāt arī ģeopolitiskos jautājumus," viņa paziņojusi.

Arī Igaunijas prezidente savā uzrunā pievērsusies ekoloģijas tematikai, norādot, ka Igaunija un Krievija, būdamas kaimiņvalstis, ir atbildīgas par reģiona vides drošību, un šai ziņā kā labu paraugu minējusi sadarbību Peipusa ezera rajonā.

Tikšanās laikā prezidenti runāja katrs savā dzimtajā valodā, saskaņā ar pieņemto diplomātisko praksi sazinoties ar tulka starpniecību.

Pēc īsas tikšanās žurnālistu klātbūtnē sarunas turpinājās šaurākā lokā, bet pēc tam tika rīkotas kopīgas pusdienas, kurās no Krievijas puses piedalījās ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un ekonomiskās attīstības ministrs Maksims Oreškins, bet Kaljulaidu pavadīja Igaunijas vēstnieks Krievijā Marguss Laidre, prezidentes biroja vadītājs Tīts Rīsalu un viņas padomnieki.

Vakarpusē Kaljulaida gatavojas Igaunijas vēstniecībā iepazīstināt žurnālistus ar tikšanās rezultātiem.

Iepriekš, runājot atjaunotās vēstniecības ēkas atklāšanā Maskavā, prezidente uzsvēra gatavību dialogam ar Krieviju.

"Mana klātbūtne šeit ir zīme, kas skaidri apliecina, ka Igaunija ir gatava dialogam. Iespējams, mēs nesaskatīsim acīmredzamu progresu jau nākamajā dienā vai pēc gada, bet cilvēki šajās sienās ik dienu, ik nedēļu un gadu strādā, lai pārstāvētu Eiropas un Igaunijas intereses," viņa izteicās.

Kaljulaidas priekštecis Tomass Hendriks Ilvess Krieviju apmeklēja pirms astoņiem gadiem - 2011.gadā, lai Sanktpēterburgā piedalītos restaurētās igauņu luterāņu Sv.Jāņa baznīcas atkārtotā iesvētīšanā, taču toreiz viņš ar Krievijas vadītājiem netikās.

Vēl pirms tam, 2008.gadā, Ilvess Hantimansijskā notiekošā Pasaules somugru tautu kongresa laikā tikās ar toreizējo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu.

Piektdien Kaljulaida Maskavā noliks ziedus pie politisko represiju upuru memoriāla un vakarpusē atgriezīsies Igaunijā.