Eiroparlamenta vietā Dombrovskim tiek "Saskaņas" stūre

Tikai divas nedēļas pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, savā 43. dzimšanas dienā Saskaņas valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atstās šo amatu, kuru 8. jūnijā plānotajā organizācijas kongresā plānots nodot tikai nesen par partijas biedru kļuvušajam Vjačeslavam Dombrovskim. Saskaņas priekšsēdētāja vietnieks, partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs apliecina, ka kongresa dalībnieki tiks aicināti atbalstīt Vj. Dombrovska kandidatūru, un uzsver, ka tikai pērn par saskaņieti kļuvušais politiķis ir apliecinājis, ka ir šo pienākumu cienīgs.

Neoficiāla informācija liecina, ka Saskaņā pastāv arī viedoklis, ka pie partijas stūres jāatgriežas pašam J. Urbanovičam, kurš šo amatu N. Ušakovam nodeva 2005. gadā, taču viņš šādu atbildību nevēlas uzņemties. Pamest pavisam partijas vadību viņš negrasās un plāno saglabāt valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Ņemot vērā, ka Vj. Dombrovskim sākotnēji tika solīts pirmais numurs Saskaņas Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarakstā, bet šos plānus izmainīja N. Ušakova pēkšņā solījuma par nekandidēšanu šajās vēlēšanās laušana, viņa nonākšana priekšsēdētāja godā var šķist arī kā maza kompensācija par pāridarījumu, tomēr partijas vadības maiņas nepieciešamību diktē arī N. Ušakova neprognozējamais stāvoklis.

Proti, nav izslēgts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības rezultātā (pašlaik pastiprināta biroja uzmanība tiek pievērsta visiem Rīgas pašvaldības uzņēmumiem) N. Ušakovs tiek pakļauts kriminālprocesuālām darbībām, kas nav savietojamas ar partijas priekšsēdētāja darbu. Iekļūstot Eiropas Parlamentā, arī viņa iespējas partijai pievērst tai nepieciešamo uzmanību būs vērā ņemami ierobežotas, bet, noņemot no priekšplāna pašlaik plaši kritizēto N. Ušakovu, Saskaņai paveras kaut nelielas iespējas turpināt uzsākto rebrendinga plānu, kuram Vj. Dombrovska personība ir gana piemērota.

Tiesa, viņa līdzšinējā politiskā karjera rada pamatu apšaubīt konsekvenci viņa lēmumos. Politikā domnīcu Certus vadošais Vj. Dombrovskis iekļuva, izmantojot toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera vēsturiskā rīkojuma par Saeimas atlaišanu radīto vilni, kas ar Zatlera Reformu partiju politikā ienesa arī tādus nu jau zināmus politiķus kā Inesi Lībiņu-Egneri un Viktoru Valaini.

Kā zināms, Zatlera Reformu partija (ZRP) ātri vien izjuka, redzamākajiem tās biedriem iekļaujoties Vienotībā - arī Vj. Dombrovskim. Viņš gan nekļuva par Vienotības biedru, taču vēlēšanās no tās saraksta kandidēja un ar tā dēvēto mīksto mandātu arī iekļuva Saeimā, kuru pēc paziņojuma par aiziešanu no aktīvās politikas nolika 2015. gadā.

Kaut ZRP ar V. Zatleru priekšgalā ārkārtas kārtībā ievēlētās 11. Saeimas valdošajā koalīcijā kaut ar tanku palīdzību vēlējās iesaistīt arī Saskaņu (tagad V. Zatlers šo mēģinājumu atzinis par kļūdu), klausoties Vj. Dombrovska vēlāko retoriku, bija neiespējami paredzēt, ka dažus gadus vēlāk viņš iestāsies paša no Saeimas tribīnes nežēlīgi kritizētajā Saskaņā.

Taču, kļūstot par Saskaņas kandidātu premjerministra amatam, viņš paziņoja, ka tieši Saskaņas neiesaistīšana valdībā, kā rezultātā pie varas jau ilgu laiku ir noteiktu politisko spēku triumvirāts, ir Latvijas stagnācijas galvenais cēlonis.

Filips Rajevskis, politologs:

- Vjačeslavs Dombrovskis ir savādāks nekā Nils Ušakovs, viņš ir savādāks nekā Jānis Urbanovičs, bet jautājums ir šāds - vai viņš spēs izmantot visu to savu savādākumu, lai izveidotu organizāciju savādāku. Un kas vēl svarīgāk, vai viņš spēs izmainīt organizāciju, vai organizācija tomēr izmainīs viņu. Bet tas ir skaidrs, ka Saskaņai jāmaina gan ideoloģija, gan priekšplānā esošās personas.