Ukrainas prezidenta vēlēšanās prognozē protesta balsojumu

Aktieris un iesācējs politikā Volodimirs Zeļenskis joprojām ir galvenais favorīts uz uzvaru Ukrainas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notiks svētdien, tomēr atbalsts viņam nav tik liels, lai iegūtu vairāk par 50% balsu. Tādēļ ir diezgan droši, ka 21. aprīlī Ukrainas iedzīvotājiem būs jābalso vēlēšanu otrajā kārtā, kurā par iekļūšanu sīvi cīnās pašreizējais prezidents Petro Porošenko un bijusī premjere Jūlija Timošenko. Priekšvēlēšanu kampaņa Ukrainā nav iztikusi bez skandāliem, skaļiem apvainojumiem un draudiem ar tiesu prāvām.

Februārī Ukrainas centrālā vēlēšanu komisija reģistrēja 44 kandidātus, laika gaitā pieci no viņiem ir atbiruši, taču svētdien vēlētāji, kuri dosies uz balsošanas iecirkņiem, vienalga saņems iespaidīgākos biļetenus valsts vēsturē, raksta AP. Milzīgais kandidātu skaits izskaidrojams galvenokārt ar to, ka vairākums partiju vēlas atgādināt par savu eksistenci pirms oktobrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām, itin labi apzinoties, ka to kandidātiem nav ne mazāko izredžu piedalīties balsošanas otrajā kārtā. Favorītu trio ir izkristalizējies jau kopš gada sākuma, un Ukrainā veiktās socioloģiskās aptaujas liecina, ka situācija ir palikusi nemainīga. Aptuveni 21% vēlētāju ir gatavi balsot par V. Zeļenski, savukārt P. Porošenko un J. Timošenko atbalstītāju skaits ir līdzīgs, svārstoties 11 līdz 12 procentu robežās.

41 gadu vecā V. Zeļenska popularitāti politologi skaidro ar sabiedrības nogurumu no līdzšinējās politiskās elites, kas nav attaisnojusi uz to liktās cerības. Runa pat nav par nespēju atgūt Krievijas anektēto Krimu vai pārņemt savā kontrolē valsts dienvidaustrumos esošos Doņeckas un Luhanskas apgabalus, kuros joprojām saimnieko Maskavas atbalstītie separātisti. Strauji krītoties sabiedrības labklājības līmenim, medijos atkal un atkal parādās vēstis par korupciju valsts pārvaldē un amatpersonām, kuras var atļauties baudīt dzīvi, sev neko neliedzot. Oficiāli Ukrainā ir vairāk nekā 35 miljoni balsstiesīgo vēlētāju, tomēr tiek lēsts, ka patiesais valsts iedzīvotāju skaits ir vismaz par pāris miljoniem mazāks - daļa atrodas Krievijas anektētajā Krimas pussalā, citi - separātisku kontrolē esošajos apgabalos, vēl citi devušies viesstrādnieku gaitās vai nu uz austrumiem vai rietumiem. Pašreizējā valdība nav spējusi atrisināt valsts ekonomiskās problēmas un novērst to, ka tā dēvēto oligarhu ietekme uz ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem nemazinās.

Zeļenskis, kurš vēlēšanās kandidē bez skaidri definētas programmas (viņš pats apgalvo, ka rīcības plānu noteiks tauta), solījis šo situāciju mainīt, tomēr viņa oponenti nekavējas atgādināt, ka kandidāts ir cieši saistīts ar televīzijas kanālu 1+1, kas savukārt pieder Igoram Kolomoiskim. 2014. gada maidana laikā šis oligarhs atbalstīja prokrieviskā prezidenta Viktora Janukoviča oponentus, taču pēc tam sastrīdējās ar P. Porošenko, un šis konflikts noveda pie tā, ka 2016. gadā tika nacionalizēta I. Kolomoiskim piederošā PrivatBank. Ziņu aģentūra UNIAN vēsta, ka šīs nedēļas sākumā P. Porošenko pieņēmis lēmumu iesūdzēt 1+1 tiesā par regulāru neslavas celšanu un dezinformācijas izplatīšanu. Ir skaidrs, ka līdz vēlēšanu dienai nekāds spriedums šajā lietā nebūs pieņemts, un prezidenta oponenti norāda, ka viņš tikai cenšas ietekmēt kampaņas gaitu un izvairīties no gaidāmās sakāves. Zīmīgi, ka V. Zeļenska reitingu šī tiesāšanās nav ietekmējusi.

Ja aptaujas nemelo, galvenā intriga ir viena: kurš no politikas smagsvariem - P. Porošenko vai J. Timošenko - paliks aiz borta vēlēšanu otrajā kārtā. Prognozes ir atšķirīgas, taču beidzamajās nedēļās radies iespaids, ka P. Porošenko, kurš vēlēšanās startē ar izteiksmīgo lozungu Armija, valoda, ticība, šajā cīņā ir uzskatāms par favorītu. Par labu pašreizējam prezidentam ir vismaz trīs faktori. Pirmkārt, viņam izdevies iesaldēt karadarbību Doņeckas un Luhanskas apgabalā, otrkārt, P. Porošenko jau ir labi pazīstams Rietumu sarunu partneriem, bet treškārt, tieši viņa pūliņi noveduši pie neatkarīgas Ukrainas pareizticīgo baznīcas izveidošanas. Lai gan šī neatkarība vairāk ir uz papīra nekā realitātē, minēto faktoru nedrīkst novērtēt par zemu - daudzi ukraiņi atšķelšanos no Maskavas patriarhāta uzskata par dziļi simbolisku soli. J. Timošenko lielākās cerības ir saistītas ar viņas tradicionālo elektorātu - vecāka gadagājuma lauku iedzīvotājiem. Viņiem piesolītas trīsreiz lielākas pensijas nekā pašlaik, gan neatklājot, kā to iespējams nodrošināt, jo tāpat taču skaidrs, ka šādas nianses potenciālos vēlētājus īpaši neinteresē. Gluži tāpat kā P. Porošenko piekritēji nevēlas noskaidrot, kādā veidā prezidents plāno nodrošināt Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Uz šī fona jau grūti saprast, kurš ir lielāks populists - V. Zeļenskis, kurš konkrēti neko nesola, vai abi labi zināmie kandidāti, kuri sola vismaz tuvākajā nākotnē acīmredzami neizpildāmas lietas.