Valsts noslēpums valdības darbu nebremzē

Valsts savu uzticību joprojām nav apliecinājusi četriem Krišjāņa Kariņa Ministru kabineta locekļiem, taču līdz šim tas nav sarežģījis valdības darbu un šādi draudi neesot prognozējami arī nākotnē.

Kopš K. Kariņa valdības apstiprināšanas pagājis nedaudz vairāk par diviem mēnešiem, un Satversmes aizsardzības birojs apstiprinājis, ka desmit no 14 valdības locekļiem atbilst likuma prasībām, lai būtu tiesīgi iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Lai pārbaudītu atlikušo četru valdības locekļu uzticamību, birojam tik ātri nevedas. Tas joprojām vērtē trīs KPV LV pārstāvošos ministrus - labklājības ministri Ramonu Petraviču, iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu un ekonomikas ministru Ralfu Nemiro. Tāpat par valsts noslēpuma uzticēšanu SAB vēl nav izlēmis attiecībā arī uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci.

Līdz šim birojs skaidrojis, ka politikā un valsts pārvaldē jaunienākušos pārbaudīt ir sarežģītāk, jo tie iepriekš nav nonākuši valsts drošības dienestu redzeslokā, un šo skaidrojumu var droši attiecināt uz KPV LV ministriem. Jāatgādina, ka nu jau no KPV LV izslēgtais Aldis Gobzems bieži norādījis uz nepieciešamību mainīt kārtību, kādā tiek piešķirta atļauja iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Ceturtais joprojām pārbaudāmais ministrs J. Pūce šim apzīmējumam gan īsti neatbilst, jo savulaik bijis valsts sekretārs Ekonomikas ministrijā. Tiesa, kopš šā laika aizritējuši vairāk par pieciem gadiem.

Nereti sabiedrība neslēpj izbrīnu, kā valdība var pilnvērtīgi strādāt, ja visiem tās locekļiem nav vienādas tiesības iepazīties ar informāciju, ja gandrīz katru Ministru kabineta sēdi ir slēgtā daļa, kurā tiek izskatīta liekām ausīm neizpaužama informācija.

Taču satraukumam neesot pamata. Premjerministra padomnieks Sandris Sabajevs skaidro, ka K. Kariņa valdības 12 sēdēs ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi nav skatīti. Ja šādi jautājumi MK sēdē tiks iekļauti, to izskatīšanai pielaidi saņēmušie ministri veido kvorumu un bez pielaides pagaidām palikušie sēdē var nepiedalīties, neapdraudot valdības darbu. Likums valsts noslēpumu kategorizē trijās daļās: sevišķi slepens, slepens un konfidenciāls, bet līdz šim nevienai kategorijai atbilstoši jautājumi valdībā nav nonākuši.

Taču regulāri valdība vērtē ierobežotas pieejamības informāciju. Tā ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Pie šādas informācijas tiek pieskaitīti, piemēram, NATO neklasificētie dokumenti. Lai iepazītos ar šādu informāciju, pilnībā pietiek ar iegūto ministra amatu.

Likums paredz, ka pārbaudes maksimālais termiņš ir trīs mēneši, taču nepieciešamības gadījumā to var pagarināt vēl uz trīs mēnešiem. Negatīvu SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram un pēc tam arī tiesā, līdz ar to kopējais termiņš, kurā izskata šādus jautājumus, pēc Satversmes tiesas sprieduma pielaižu jautājumā ir pieaudzis.

Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un ES esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.

Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai, «par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu», kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tajā skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.

Līdz šim premjers atzinis, ka gadījumā, ja kāds no viņa valdības ministriem saņemtu atteikumu pielaidei valsts noslēpumam, viņa vietā, iespējams, būtu jāmeklē cits ministrs. Premjers skaidro, ja kāds no ministriem saņemtu atteikumu pielaidei valsts noslēpumam, tad situācija būtu jāvērtē. Kariņš pieļāva - ja ministrs nespētu pilnvērtīgi pildīt savus amata pienākumus, tad vietā būtu jāmeklē cits ministrs.

Taujāts, kā un vai valdības darbu līdz šim ir ietekmējis tas, ka visiem ministriem vēl nav izsniegtas pielaides darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, premjers minēja, ka valdības darbību tas neietekmē un «viss notiek tā, kā tam jānotiek».