Lielbritānijas piedalīšanās vasaras sākumā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās varētu sagādāt sarežģījumus, pieļauj aptaujātie Latvijas eiroparlamentārieši.
EP deputāte Sandra Kalniete (JV) vērsa uzmanību, ka ir ļoti svarīgi, ko nākamnedēļ nolems Lielbritānijas parlaments. Kopējais noskaņojums liecinot, ka netiks pieļauta situācija, kurā pagarinājums iestiepjas ilgāk par 2.jūliju, jo tas radītu milzīgas juridiskas problēmas. Kalniete arī pieļāva - ja Lielbritānija tomēr piedalīsies EP vēlēšanās, tad, visticamāk, visi ievēlētie deputāti būtu eiroskeptiķi, jo leiboristi un konservatīvie visiem esot apnikuši.
Viņa pauda šaubas, ka situācija, kad EP tiek ievēlēti Lielbritānijas deputāti, tiktu pieļauta. "Katrs saprot, ka tas ir absurds. Meja izmanto robežtermiņu papildus spiedienam uz saviem parlamentāriešiem, lai tie saprastu, ka nav citas izvēles, kā nobalsot par vienošanos," teica Kalniete.
Tikmēr eiroparlamentāriete Inese Vaidere (JV) minēja, ka pašreizējo situāciju vislabāk raksturotu vārdi "nevis Londonai jārunā ar Briseli, bet Londonai jārunā ar Londonu". "Tādu jūkli, kādu briti sacēluši ar breksitu, neviens pat ļaunākajos murgos nevarēja iedomāties," piebilda Vaidere.
Viņa skaidroja, ja Lielbritānija vēlas Eiropas Savienībā (ES) palikt vēl līdz 30.jūnijam, tad britiem būtu jāpiedalās EP vēlēšanās, tomēr tas radītu lielu sajukumu. "Tas, kurš skaļāk bļautu, varētu uzvarēt vēlēšanās. Partijas, kas vēlēšanās piedalītos, nemaz nezinātu, vai tās startē uz mēnesi vai uz visiem pieciem gadiem," sacīja Vaidere, piebilstot, ka ir nepatīkami, ka briti savā starpā nevar vienoties par kādu situācijas risinājumu.
Savukārt EP deputāts Andrejs Mamikins norādīja, ka Lielbritānijai vēlēšanām sagatavoties būtu grūti, jo tas prasa laiku, tādēļ tehniski to būtu iespējams izpildīt, bet tas sagādātu lielas grūtības.
"Būs anulētas vietas, kas papildus piešķirtas citām valstīm, piemēram, Igaunijai, kam būtu par vienu vietu vairāk, proti, septiņas vietas. Iespējams, būs pagaidu lēmums, ka deputātu vietu būtu vairāk nekā 751, jo atgrieztos briti un ir rezervētas vietas iespējamas ES paplašināšanās gadījumā," skaidroja Mamikins.
Viņš piebilda - ja līdz gada beigām Lielbritānija neizstāsies, tad būtu jārīko otrs referendums, kas pēc politikas loģikas būtu likumsakarīgi. Tāpat viņš norādīja, ka britiem situācija iekšpolitiski jārisina pašiem, un, ja reiz Lielbritānija lēma izstāties no ES, tad jo ātrāk tas notiks, jo labāk.
Eiropas Komisija (EK) atzinusi, ka Lielbritānijai būs jāpiedalās EP vēlēšanās, ja breksits tiks atlikts pēc 23.maija, brīdinot, ka pretējā gadījumā ES tiks pakļauta "nopietniem tiesiskiem un politiskiem riskiem".
Tas attiecas arī uz breksita atlikšanu līdz 30.jūnijam, ko lūgusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, liecina iekšējais EK dokuments, kas nonācis aģentūra DPA rīcībā.
EK prezidents Žans Klods Junkers ceturtdien paziņojis - ja Lielbritānijas parlaments trešo reizi noraidīs sarunu ceļā panākto breksita vienošanos, ES līderi jaunnedēļ atkal tiksies ārkārtas samitā.
Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons aicinājis skaidri paust - ja Lielbritānijas parlaments trešo reizi noraidīs vienošanos, tas tiešā ceļā novedīs pie bezvienošanās breksita.
Tikmēr Lielbritānijas parlamenta mājaslapā ievietotā petīcija ar aicinājumu atcelt breksitu ceturtdien īsā laikā savākusi vairāk nekā miljonu parakstu un balsotāju lielās aktivitātes dēļ lapa uz laiku pārtraukusi darboties.
Pašreiz tiek paredzēts, ka vietu skaits EP pēc breksita tiks samazināts no 751 uz 705. 46 no 73 Lielbritānijas vietām ES paplašināšanās gadījumā būs pieejamas jaunajām dalībvalstīm, bet 27 vietas tiks sadalītas pašlaik nepietiekami pārstāvētajām valstīm.
