Patlaban vēl nav zināms, kur ņemt līdzekļus šīs valdības prioritāro pasākumu īstenošanai 2020.gada budžetā, tomēr ir skaidrs, ka budžeta palielināšanai netiks veiktas pēkšņas izmaiņas nodokļos, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto 2020.gada budžeta pieņemšanas grafiku. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) jau norādījis, ka nākamā gada budžetā ir jāparedz 100 miljoni eiro, par ko lēmusi iepriekšējā valdība. Tomēr valdības vadītājs uzsvēra, ka nodokļi ieņēmumu palielināšanai netiks skarti, tā vietā tiks veiktas sistēmiskas reformas.
Arī Reirs atzina, ka 2020.gada budžeta izdevumu palielināšanai netiek izskatīta iespēja veikt izmaiņas nodokļos, bet tiks ieviests jauns risinājums, proti, ministrijām prioritāro pasākumu finansēšanai būs jānodrošina līdzfinansējums.
"Viens no mūsu piedāvājumiem paredz, ka, rakstot priekšlikumu par jauniem prioritārajiem pasākumiem, ministrijām būs jāspēj nodrošināt līdzfinansējums 15-20% apmērā. Patlaban gan šī ideja tiek izstrādāta. Būtu loģiski, ja tās programmas, kas gadiem tiek finansētas, tiktu revidētas. Iespējams, kāda programma ir novecojusi, iespējams, kaut kas ir jāmaina utt.," stāstīja finanšu ministrs.
Reira ieskatā, būtu jāpārskata arī administratīvais slogs. Kā piemēru ministrs minēja energoefektivitātes nodeva, kas tiek piemērota uzņēmumiem par laikā neveiktiem energoauditiem. Viņa ieskatā, prasība pēc šādas nodevas būtu jāpārskata.
"Domāju, ka desmit gados varam nonākt situācijā, kad visas jaunās prioritātes tiek terminētas laikā un tām ir noteikti izpildāmi indikatori, kurus būtu viegli pārskatīt. Te nav runa tikai par naudas atrašanu, bet politikas sakārtošanu," piebilda Reirs.
Vienlaikus finanšu ministrs uzsvēra, ka vispārējām valdības prioritātēm - atalgojums mediķiem un pedagogiem, iekšlietu un tieslietu sistēma, kā arī drošība - finansējums tiks nodrošināts līdzšinējā kārtībā.
Tāpat politiķis atgādināja, ka visas valdību veidojošās partijas ir panākušas izpratni, ka nodokļus varētu mainīt vienreiz četros gados, kamēr darbojas konkrētā valdība un parlaments.
"Šāda pieeja ir atbalstāma, lai nebūtu situācijas, ka ikreiz, kad budžetā pietrūkst naudas, tiek veiktas pēkšņas izmaiņas nodokļos. Valdības vadītājs arī uzsver, ka svarīga ir pārmantojamība, proti, mēs uzņemamies iepriekšējās saistības - gan to, kas tika iebalsots budžetā, gan arī nodokļu jomā. Tāpēc arī dosim iepriekšējās valdības sāktajai nodokļu reformai trīs gadus un vēlāk to izvērtēsim," atzina ministrs.
Plānots, ka no 2020.gada sākuma līdz vidum valdība ar sociālajiem partneriem un uzņēmēju organizācijām spriedīs par iespējamām izmaiņām nodokļos.
"Patlaban vēl nevaru konkrēti pateikt, kādas tieši izmaiņas gaidāmas. Tiesa, redzu atsevišķus iespējamus uzlabojumus, kam nebūtu būtiska ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Viens risināms jautājums ir darbaspēka nodokļu uzskaite un apmaksa, bet otrs ir jautājums par ziedojumiem nevalstiskajām organizācijām (NVO), kurām patlaban ir problemātiski piesaistīt ziedojumus," sacīja Reirs.
Tāpat FM sekos līdzi tam, kādas izmaiņas Igaunijā gaidāmas attiecībā uz akcīzes nodokļa piemērošanu alkoholam.
"Līdz šim Latvijas alkohola akcīzes nodokļa pieaugums bija piesaistīts Igaunijas akcīzes nodokļa pieaugumam. Patlaban Igaunija ir apturējusi šo pieaugumu, tāpēc skatīsimies, vai nepieciešamas izmaiņas arī Latvijā, respektīvi, vai ir jāatsakās no iepriekšējiem plāniem palielināt alkohola akcīzi. Patlaban ir apstiprināts Latvijas alkohola akcīzes pieauguma temps, tomēr, izskatās, ka varētu nākties to pārskatīt," sacīja finanšu ministrs.
