Nākamgad dižoties padomju formās nedrīkstēs

Nākamgad 9. maija pasākums pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā daudziem varētu šķist acij vismaz nedaudz pieņemamāks. Pēc gandrīz sešus gadus ilgušas pauzes Nacionālajai apvienībai izdevies panākt, ka likumā tiks nostiprināts aizliegums publiskos pasākumos valkāt totalitāro režīmu uniformas.

Rūpējoties par PSRS un fašistiskās Vācijas režīmu represēto un to tuvinieku sirdsmieru, īsi pirms 2013. gada Jāņiem 11. Saeima pieņēma grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā un noteica, ka publiskos pasākumos izmantot Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas simboliku ir aizliegts.

Jau tolaik par vienotu partiju pagaidām nekļuvusī partiju apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK centās likumprojektā iekļaut arī uniformu aizliegumu, taču plašās debatēs atbildīgajā komisijā tolaik Reformu partiju pārstāvošā bijušā iekšlietu ministra Riharda Kozlovska apsvērumi guva lielāku atbalstu un uniformu sadaļa no likuma tika strīpota.

Vēlāk Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, ministra partijas biedre Evika Siliņa skaidroja - izņēmums pret uniformām piemērots tādēļ, ka tās bijušas tik daudz un dažādas, ka policisti nespētu izkontrolēt, vai konkrētajā gadījumā tiek pārkāpts likums. Tiesa, aizliegums tika attiecināts arī uz formām, uz kurām attēlota aizliegtā simbolika. Savukārt teātra izrādes un citus pasākumus, kuru mērķis nav šo režīmu slavināšana, šis liegums neskar.

2013. gadā pret likumprojektu balsoja tikai Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Daļa pagaidām vēl par Saskaņas centru dēvētās opozīcijas partijas balsojumā atturējās, bet vairākums likumprojektu atbalstīja.

«Mēs esam viena no tām retajām valstīm Eiropā, kura ir piedzīvojusi abu totalitāro režīmu īstenotās represijas. Tajā pašā laikā mēs pieļaujam, ka šo režīmu formas tērpos cilvēki var brīvi pārvietoties gan uz ielas, gan svētku pasākumos. Manuprāt, tas ir pat cilvēktiesību pārkāpums un noteikta vēršanās pret sabiedrības interesēm, ja tiem politiski represētajiem, kuri padomju okupācijas gados tika pakļauti represijām - tika deportēti uz Sibīriju -, ir jāredz svinētāji, kas staigā... gan arī gados jauni svinētāji, kas staigā šajos okupācijas režīma formas tērpos. Tostarp tie, kuri īstenoja represijas pret šiem cilvēkiem,» pirms sešiem gadiem teica Jānis Dombrava.

Šogad ar identisku priekšlikumu klajā nācis Nacionālo apvienību pārstāvošais Edvīns Šnore. Aizliegts «izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, bruņoto spēku un represīvo iestāžu formas tērpus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus - sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni», pauž viņa iesniegtā likumprojekta redakcija. Ja šis liegums netiks ievērots, fiziskas personas varētu sodīt ar naudas sodu līdz pat 700 eiro, bet juridiskas līdz 2100 eiro lielu naudas sodu.

Aizstāvot savu priekšlikumu, E. Šnore Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē atsaucās uz 2013. gadā pamatlikumā vēl neiekļauto Satversmes preambulu, kas «nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus». Tādēļ deputāts un viņa pārstāvētā Nacionālā apvienība uzskata, ka ir tikai loģiski publiskos pasākumos aizliegt eksponēt arī šo režīmu formas tērpus.

Arī šajā reizē Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis un Jaunās Vienotības Saeimas frakcijas deputāts Andrejs Judins atkārtoja R. Kozlovska argumentus, ka policisti, uzraugot likuma izpildi, varētu apjukt daudzajās formās, taču Valsts policijas pārstāve Mārīte Ziemele pauda, ka policijai jaunu likuma prasību sargāšana nav nekas jauns un dienests ir gatavs veidot jaunu praksi. Tas vien varētu prasīt ilgāku laiku. Rezultātā komisijas vairākums vienojās, ka E. Šnores priekšlikums ir virzāms tālāk un tas spēkā varētu stāties 2020. gadā. Balsojumā atturējās vien Saskaņu pārstāvošais Vladimirs Nikonovs, kurš 2013. gadā likumā iekļautos ierobežojumus atbalstīja.

Komisijas sēdē arī tika atgādināts, ka patieso Otrā pasaules kara veterānu ir ļoti maz, bet lielākā daļa no tiem, kas par tādiem uzdodas, ir Latvijā palikušie Krievijas militārie pensionāri, kuri kara veterāna statusu ieguvuši tāpēc, ka Krievija tādu piešķīrusi arī tām komunistiskā režīma militārpersonām, kas cīnījušās pret Latvijas nacionālajiem partizāniem pēckara gados.