Bordānam un Viņķelei izsniegta pielaide valsts noslēpumam

© F64 Photo Agency

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) saņēmuši pielaidi valsts noslēpumam.

Viņķele aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņai izsniegta pielaide valsts noslēpumam. Arī Bordāna preses sekretārs Andris Vitenburgs aģentūrai LETA apliecināja, ka tieslietu ministrs ir saņēmis pielaidi valsts noslēpumam.

Janvāra beigās vēl tika vērtēta sešu ministru atbilstība pielaides saņemšanai. LETA noskaidroja, ka patlaban pielaide vēl nav piešķirta iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV). SAB aģentūrai LETA nekomentēja cik ministru atbilstība pielaides saņemšanai vēl tiek vērtēta.

Aģentūra LETA noskaidroja, ka arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) vēl nav izsniegta pielaide valsts noslēpumam.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis janvāra beigās norādīja, ka SAB veiktās personu pārbaudes parasti tiek pabeigtas aptuveni divu mēnešu laikā.

Likums paredz, ka pārbaudes maksimālais termiņš ir trīs mēneši, taču nepieciešamības gadījumā to var pagarināt vēl uz trīs mēnešiem. Negatīvu SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, un pēc tam arī tiesā, līdz ar to kopējais termiņš, kurā izskata šādus jautājumus, pēc Satversmes tiesas sprieduma pielaižu jautājumā ir pieaudzis.

Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un ES esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.

Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai "par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu", kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.

Politika

Patlaban publiskajā telpā pirmsšķietami var novērot atsevišķas potenciālo deputātu kandidātu individuālo priekšvēlēšanu kampaņu aktivitātes, kuru tapšanā un realizēšanā, iespējams, varētu būt izmantoti administratīvie resursi, aģentūrai LETA atzina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Svarīgākais