Joprojām nav zināms, kad precīzi Valsts prezidents Raimonds Vējonis Saeimā atkārtoti iesniegs priekšlikumu par automātisku pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem, taču pat izmaiņas politiskajā līdzsvarā parlamentā nesniedz pārliecību, ka atkārtota iniciatīvas virzīšana prezidentam būs veiksmīgāka.
Pirmo reizi R. Vējonis ar identisku priekšlikumu klajā nāca 2017. gadā, taču tad saskārās ar Nacionālās apvienības, Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības veidotās koalīcijas pretestību.
Līdz ar norādēm, ka jau pašlaik vecākiem ar nepilsoņa pasi pilsonības jaundzimušam bērnam pieprasīšana ir maksimāli atvieglota - atliek tikai ievilkt ķeksīti anketā -, toreiz arī tika apšaubīta šā bērna lojalitāte Latvijai, kad viņš būs izaudzis ģimenē, kurā vecāki pat to ķeksīti nevēlas ievilkt.
Tolaik un arī tagad Nacionālā apvienība atgādina, ka R. Vējonis par Valsts prezidentu kļuva, visticamāk, pateicoties opozīcijā esošās Saskaņas deputātu balsu dēļ un nu vēlas atlīdzināt to ar savu iniciatīvu.
Saeimā iekļūstot vairākām jaunām partijām, R. Vējonis, iespējams, cer, ka šoreiz viņa iniciatīva var tikt atbalstīta. «Turpināt to, ka valstī ir šāda nepilsoņu institūcija, nav pareizi, un kādā brīdī tam ir jāpieliek punkts. Bērniem, kas piedzimst Latvijā, jākļūst par Latvijas pilsoņiem. Ja vecāki tomēr vēlētos atteikties no Latvijas pilsonības, tad lai viņi raksta iesniegumu un izvēlas to valsti, kuras pilsonību viņi tiešām vēlas,» pauž prezidents.
Nacionālā apvienība, protams, savu nostāju nemainīs. Uz to norāda arī organizācijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava - apvienība neuzskata, ka Latvijas pilsonība būtu «jāuzspiež vai jāmet pakaļ». Līdzīgas pozīcijas varētu aizsargāt arī Jaunā konservatīvā partija.
Taču viedokli, visticamāk, mainīs Jaunā Vienotība, kas 12. Saeimā balsoja pret prezidenta iniciatīvu. Partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis skaidro, ka partija konceptuāli atbalsta prezidenta iniciatīvu, tā vien jāpārspriež frakcijā un jāpieņem oficiāls lēmums. Pozīcijas maiņu politiķis saista ar Vienotības 12. Saeimā aizsākto izglītības sistēmas reformu, kuras rezultātā vajadzētu sekmēties arī cittautiešu integrācijai.
Nav šaubu, ka iniciatīvu atbalstīs arī Attīstībai/PAR!. Tās līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts atgādina, ka iniciatīva par nepilsoņu institūcijas likvidēšanu saskan ar organizācijas programmu. Vēl vairāk, partija vēlētos, lai pilsonība tiktu piešķirta visiem nepilngadīgajiem nepilsoņiem.
2017. gadā pret nepilsoņu institūcijas likvidēšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti. Partijas 12. Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis stāsta, ka lēmums neatbalstīt no pašu rindām nākušā prezidenta priekšlikumu pieņemts, to apspriežot frakcijā, nevis pakļaujoties Nacionālās apvienības diktētai koalīcijas disciplīnai.
ZZS vēl neesot lēmusi, kā rīkosies šoreiz, bet partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Armands Krauze uzskata - ja kādam nepilsoņu bērnam vecāki pēc dzimšanas nebūs izvēlējušies Latvijas pilsonību, bet viņš skolā būs mācījies latviešu valodu un Latvijas vēsturi, tad jaunietim nebūs nekādu problēmu vēlāk nokārtot pilsonības eksāmenu.
A. Krauzes ieskatā svinīgā ceremonija, kurā jaunais pilsonis saņem pasi, tikai vairo patriotismu ar apziņu, ka kaut kas labs ir izdarīts un iegūts. Viņš gan piebilda, ka saprot arī Valsts prezidenta pozīciju.
Pagaidām attieksmi pret ieceri nevēlas atklāt Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš vispirms vēlas iepazīties ar R. Vējoņa iniciatīvu, kuru prezidents sola iesniegt šā mēneša laikā. Taču būtu dīvaini, ja Saskaņa to neatbalstītu. Iepriekšējā Saeimas sasaukumā tā priekšlikumu atbalstīja vienbalsīgi.
