Politiķu un amatpersonu reitingi: Ušakovam krīt, Kariņam aug
Rīgas mēram un Saskaņas priekšsēdētājam Nilam Ušakovam šis ir īstais laiks, kad veiksmīgi kapitalizēt savu popularitāti, lai, topot ievēlētam omulīgajā Eiropas Parlamenta deputāta amatā, attālinātos no problēmu nomāktās Rīgas. Pirmo reizi deviņu gadu laikā viņa darbību pozitīvi vērtē mazāk par 50 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Tas starp valsts politiķiem gan joprojām ir otrs labākais rādītājs.
Pēc Neatkarīgās pasūtījuma pētījumu centra SKDS februāra nogalē veiktās socioloģiskās aptaujas dati liecina, ka N. Ušakova darbību par labu atzīst 48,2% Latvijas iedzīvotāju. Tas ir zemākais viņa darbības vērtējums kopš 2010. gada, kad viņa darbību pozitīvi vērtēja 52% iedzīvotāju, bet vēsturiski augstākais vērtējums viņam bijis 2011. gadā, kad apmierinātību ar viņa darbību pauda 63% iedzīvotāju.
Kopš pēdējā atskaites punkta 2017. gada decembrī dramatiskais atbalsta kritums - par desmit procentpunktiem - nav vienīgais, kam vajadzētu likt aizdomāties Saskaņas līderim un valsts galvaspilsētas vadītājam. Par 12 procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas N. Ušakova darbību vērtē negatīvi. Līdz ar to katastrofāli krities arī viņa reitings (iegūts, no pozitīvo vērtējumu īpatsvara atņemot negatīvo vērtējumu īpatsvaru), kas, salīdzinot ar 2017. gada nogali, sarucis par 22 punktiem un apstājies pie četru punktu atzīmes.
Politologs Filips Rajevskis akcentē - noteikti jāņem vērā, ka aptauja veikta februāra beigās, nevis, kā pēdējos gados ierasts, decembrī, jo decembrī skandāls ap Rīgas pašvaldību un tās uzņēmumiem vēl nebija pieņēmis pašreizējos apmērus un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nebija veicis kratīšanu N. Ušakova darba kabinetā un mājoklī. Taču tendenci Saskaņa un pats Rīgas mērs nedrīkstot ignorēt.
«Ir jāsaprot, ka virziens ir noturīgs. Viņi gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās ir zaudējuši atbalstītājus. Tas vektors ir ļoti negatīvs. Ņemot vērā, ka Ušakova tēls ir arī partijas tēls, Saskaņai politikas veidošanā nepieciešamas fundamentālas izmaiņas. Daudzi gan pārspīlē, prognozējot, ka jau rīt gaidāma Saskaņas politiskā nāve. Tas ir ļoti pārspīlēti, jo atbalstītāju rezerve viņiem vēl ir pietiekami liela,» saka eksperts, piebilstot, ka par labu N. Ušakovam un Saskaņai kopumā nenākot arī kādreizējā sabiedrotā, bet nu pie Latvijas Krievu savienības (LKS) aizmigrējošā Andreja Mamikina pārmetumi, ka Saskaņa nodevusi savu vēlētāju. Tas gan neliekot Saskaņas vēlētājam balsot par LKS - vēlētājs vienkārši neiet uz vēlēšanām.
SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka N. Ušakovam atkopties no esošās krīzes pāris mēnešu laikā neizdosies, tam būšot nepieciešams vairāk laika un konceptuāla tēmu, ar kurām uzrunāt vēlētāju, maiņa. Taču arī viņš uzskata - tas, ka atbalsts Rīgas mēram sarūk gan latviešu, gan krievvalodīgajā sabiedrības daļā, vēl nenorāda, ka lielāku atbalstu gūst citi politiķi. Tie iegūst tikai labāku vietu reitingu topos.
Ja šīs aptaujas kontekstā par lielāko zaudētāju var uzskatīt N. Ušakovu, tad ieguvēju galvgalī noteikti ierindojama Jaunā Vienotība, kuras pārstāvji jau pirms vēlēšanām neslēpa, ka pat tikai iekļūšana parlamentā tiks uzskatīta par veiksmi.
Mēnesi pēc valdības apstiprināšanas veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka pazīstamāko politiķu vidū premjera Krišjāņa Kariņa darbs ir piektais augstāk vērtētais, bet salīdzinoši zemais kritiķu īpatsvars viņam politiķu vidū ļāvis iegūt trešo labāko reitingu, atpaliekot vien no kultūras ministres Daces Melbārdes un Aivara Lemberga.
Lielāks kritiķu īpatsvars ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, taču viņš ir septītais augstāk vērtētais K. Kariņa valdības ministrs, kas atpaliek vien no Nacionālo apvienību pārstāvošās kultūras ministres, kuras veikums ministru vidū ir populārākais, un Attīstībai/PAR! pārstāvošā aizsardzības ministra Arta Pabrika.
F. Rajevskis uzskata, ka K. Kariņam un A. Pabrikam par labu nācis Eiropas Parlamentā pavadītais laiks. «Var izvirzīt hipotēzi, ka par labu nostrādājis tas, uz ko pašlaik liek Ušakovs. Aizbraucot uz kādu laiku prom no Latvijas, nedaudz tiek zaudēta atpazīstamība, bet tiek dzēstas tās negācijas, kas asociētas ar viņiem iepriekš. Gan Pabriks, gan Kariņš nāk ar jaunu uzticības kredītu, bet bez tām problēmām, kas pavada jaunos politiķus - pieredzes trūkums un maza atpazīstamība,» pauž politologs.
Labs darba vērtējums ir arī Nacionālo apvienību pārstāvošajai Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, kura pozitīvajā vērtējumā atpaliek vien no pirmajā vietā esošā A. Lemberga un otrajā vietā esošā N. Ušakova. I. Mūrnieces darbu pozitīvi vērtē 39,5% iedzīvotāju, bet negatīvi - 32,9 procenti.
Salīdzinoši augstu vērtēti tiek arī Jaunās konservatīvās partijas redzamākie politiķi tieslietu ministrs Jānis Bordāns un konservatīvo Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe. Pirmā veikumu pozitīvi vērtē 29,9% iedzīvotāju, bet J. Strīķes - 28,3%. Te gan jāpiebilst, ka abiem politiķiem kritikas īpatsvars pārsniedz uzslavas un J. Strīķe šajā ziņā konservatīvo vidū ir līdere. Viņas veikumu negatīvi vērtē 43,1% iedzīvotāju.
Kā jau gaidāms, viszemāk sabiedrība vērtē to politiķu darbu, kuriem nav pieredzes politikā. Jauno konservatīvo partiju pārstāvošā satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbu pozitīvi vērtē vien 14,4%, bet viņa partijas biedres, izglītības ministres Ilgas Šuplinskas - tikai 9,1%. Līdzīgi rādītāji ir arī KPV LV pārstāvošajiem politiķiem: ekonomikas ministram Ralfam Nemiro, iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un labklājības ministrei Ramonai Petravičai. Šos politiķus vieno arī tas, ka, par spīti tam, ka respondentiem tika nosaukts arī personas ieņemtais amats, par viņiem nebija dzirdējuši vairāk par 50% aptaujāto.