Ķirsis: Jaunais "Rīgas satiksmes" vadītājs izskatās pēc Ušakova sistēmai izteikti lojāla cilvēka

Līdzšinējā saskarsmē jaunais "Rīgas satiksmes" (RS) pagaidu vadītājs Ernests Saulītis par sevi radījis priekšstatu kā par Rīgas mēra Nila Ušakova sistēmai izteikti lojālu cilvēku, šorīt Latvijas Radio stāstīja Rīgas domes opozīcijas deputāts Vilnis Ķirsis (V).

Ķirsis atzina, ka ir bažas, ka Saulīša vadībā RS veiktajam auditam, kurā, pēc iepriekšējā uzņēmuma vadītāja Anrija Matīsa vārdiem, atklāta virkne pārkāpumu, nekādu seku nebūs.

Ķirsis pauda viedokli, ka no RS pašlaik kļūst redzamas gadiem uzkrātās problēmas, lielākā no kurām esot korupcija. Šīs problēmas rezultējušās arvien lielākās un lielākās pašvaldības dotācijās uzņēmumam.

Tāpat RS esot bijusi vērojama fiktīvā nodarbinātība, maksājot algas "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" (GKR) biedriem, turklāt RS vadībā allaž bijuši "Saskaņai" un GKR pietuvināti cilvēki.

Ķirsis uzskata, ka Matīss atkāpies, jo redzējis visas šīs problēmas, nav sajutis pašvaldības vadības atbalstu jautājumu risināšanai un "negribēja sēdēt cietumā".

Opozīcijas deputāts domā, ka pēc Ušakova lēmuma kandidēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās viņa atlaišanai no Rīgas mēra amata vairs nebūtu nekādas jēgas, jo tas nevājinātu pašvaldībā valdošo koalīciju, kas turpina uzturēt sistēmu. Viņš domā, ka Ušakovs nolēmis doties uz EP nevis tāpēc, ka vēlas iegūt imunitāti pret kādu iespējamu kriminālvajāšanu, bet gan vairāk tāpēc, ka jūt, ka viņš zaudēšot nākamajās Rīgas domes vēlēšanās pēc pāris gadiem.

Kā ziņots, pašvaldības uzņēmuma RS pagaidu valdes priekšsēdētājs Matīss 5.martā atstāja šo amatu, jo Rīgas dome viņam nesniedzot atbalstu to kapitālsabiedrības problēmu risināšanā, kas nav paša uzņēmuma pārziņā un kuru novēršana ir iespējama tikai ar pašvaldības lēmumiem. Ušakovs Matīsa vietā RS vadīšanu uzticēja ilggadējam Rīgas domes darbiniekam Saulītim.

Skaidrojot savu lēmumu atstāt RS pagaidu valdes vadītāja amatu, Matīss aģentūrai LETA sacīja, ka lielāks pašvaldības atbalsts būtu nepieciešams, piemēram, apstiprinot jauno biļešu pašizmaksu, pārskatot RS un "Rīgas mikroautobusu satiksmes" maršrutus, lemjot par tarifu maiņu un citām praktiskām lietām.

"Daudzas lietas nav tikai RS kompetencē, piemēram, maršrutu pārskatīšana ar "Rīgas mikroautobusu satiksmi"," uzsvēra Matīss, "tāpat arī auditoru ziņojumā konstatētie trūkumi - tie būtu jānovērš, bet akcionārs atsūta mums audita ziņojumu atpakaļ un liek pašiem izstrādāt priekšlikumus. Mums nav atbalsta izdevumu samazināšanas jomā, līgumu pārskatīšanas jomā, un uzņēmums pats to atrisināt nevar. Tāpat arī akcionāram jāpieņem lēmums par zaudējumu piedziņu no bijušās valdes un to nevar dot darīt man."

Matīsa vērtējumā, smaga sadarbība veidojas arī ar domes institūcijām, piemēram, Licencēšanas komisiju un departamentiem. "Ar jaunās pašizmaksas saskaņošanu cīnāmies jau divus mēnešus. Katru reizi mums prasa kaut kādus jaunus dokumentus klāt un tas neliecina par atbalstu. Agrāk to apstiprināja uzreiz, bet tagad mums iet kā pa celmiem," stāstīja RS pagaidu vadītājs.

Kopumā Matīss RS gan novērtēja kā ļoti labu uzņēmumu, kuru ir iespējams savest kārtībā, "izrevidējot visas pēdējos gados sastrādātās lietas", taču to varot izdarīt tikai roku rokā ar pašvaldību un tās vadību.

Ušakovs otrdien sasauktā preses brīfingā sacīja, ka Matīsa lēmums atstāt uzņēmuma vadību varētu būt saistāms ne tikai ar smago darbu uzņēmumā, bet arī ar politisko spiedienu, kas saistīts ar plāniem atlaist galvaspilsētas mēru vai domi. Viņš uzsvēra, ka par Matīsa lēmumu atstāt amatu uzzinājis vienīgi no plašsaziņas līdzekļiem un abas amatpersonas šodien nemaz nav tikušās. Pēc mēra domām, lēmums bijis ļoti emocionāls, un viņam to ir grūti komentēt.

"Visu pagājušo nedēļu strādājām pie budžeta izveides. Vēl vakar strādājām pie nepieciešamo darbu plāna un nākamā tikšanās bija paredzēta ceturtdien, tādēļ viņa lēmumu man ir tiešām grūti komentēt. Es pieņemu, ka no vienas puses tas ir liels izaicinājums strādāt šajā uzņēmumā. No otras puses - viņam noteikti bija arī visaptverošs politiskais spiediens no visām pusēm, kas ir saistīts ar plāniem atlaist vai nu Rīgas domi vai personīgi mani," sprieda Ušakovs.

Pēc būtības Ušakovs vai nu nekomentēja vai pauda neizpratni par Matīsa apgalvojumiem, ka viņam neesot nepieciešamais kapitāldaļu turētāja atbalsts. Pēc Rīgas mēra teiktā, uzņēmuma darbība un problēmu risināšana tikšot turpināta saskaņā ar iepriekš kopā ar Matīsu apstiprināto plānu.

Tagad Matīsa vietā iecelts pagājušajā nedēļā uzņēmuma valdē apstiprinātais Saulītis no Rīgas domes Īpašumu departamenta. Rīgas domes Īpašuma departaments gan šonedēļ izsludināšot atklātu konkursu, lai izraudzītos kompāniju, kuras pienākums būs atlasīt jaunu RS valdi un padomi, pastāstīja Ušakovs.

Saulītis žurnālistiem pauda pārliecību, ka auditorkompānijas "Ernst&Young" ziņojumā par situāciju "Rīgas satiksmē" ir vispārīgas frāzes, kas uz tiešu valdes atbildību nenorāda. Viņš solīja, ka rosinās izvērtēt, vai auditorkompānijas ziņojumā ir konstatēts pietiekams pamats, lai par zaudējumu nodarīšanu pret bijušo uzņēmuma valdi dome varētu vērsties tiesā. Lai veiktu ziņojuma izvērtēšanu, tikšot piesaistīts ārpakalpojuma sniedzējs.

"Ziņojums satur ieteikumus, ka dažādi līgumi ir jāizvērtē, taču tie ir jāvērtē kontekstā ar cēloņsakarībām - vai tur ir valdes atbildība vai nav. Tas ziņojumā tiešām nav teikts," sacīja Saulītis.

Plašākus komentārus par audita saturu gan viņš atteicās sniegt, aizbildinoties, ka tas ir ierobežotas pieejamības dokuments.

Arī uz jautājumu, kurš cits varētu būt atbildīgs par lēmumu pieņemšanu uzņēmumā, ja ne valde, Saulītis atbildi nesniedza.

Kopumā Saulītis uzslavēja līdzšinējā uzņēmuma pagaidu vadītāja Matīsa līdz šim paveikto darbu saistībā ar uzņēmuma budžeta izstrādi. Viņš solīja, ka visi turpmākie pasākumi tiks veikti, balstoties uz jau līdz šim izstrādāto plānu.

"Pieņemtais budžets stabilizē uzņēmuma darbu un tālākais būs smags darbs saistībā ar optimizācijas procesu. Taču mums valdē kā satiksmes eksperts ir Jānis Meirāns, kurš jau aktīvi sācis izvērtējumus par nepieciešamajiem darbiem," sacīja Saulītis, paužot pārliecību, ka uzņēmuma sakārtošanā patlaban nepieciešama "ierēdnieciska pieeja, lai visu saliktu pa plauktiņiem".

To, cik ilgā laikā varētu tikt veikti visi nepieciešamie optimizācijas pasākumi, Saulītis neprognozēja, norādot, ka viņa uzdevums esot nodrošināt uzņēmuma darbu līdz jaunās valdes un padomes iecelšanai amatos, taču tālākais darbs būs atkarīgs no jaunajām amatpersonām.

Saulīša Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonu deklarācijas liecina, ka 2000. gadu sākumā viņš strādājis par policistu Rīgas pašvaldības policijā, bet 2001. gadā sācis karjeru Rīgas domes Īpašuma departamentā, kur sākotnēji bijis speciālists-inspektors, bet pēc tam Iepirkuma komisijas loceklis. Vēlāk Saulītis kļuva par Īpašuma nodrošināšanas pārvaldes priekšnieku, bet patlaban ir Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieks.

Viņa amatpersonas deklarācija par 2018. gadu vēl nav pieejama, bet 2017. gada deklarācija liecina, ka Saulītis papildus strādājis par Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas locekli un Publiskā iepirkuma komisijas locekli. Tāpat viņš darbojies kā lektors augstskolā "Turība" un darbojies Latvijas Grāmatvežu asociācijā.

Saulīša īpašumā 2017. gadā bija 2009.gada izlaiduma automašīna "Subaru". Tāpat viņam piederēja dzīvoklis un kopīpašumā zeme. Viņa parādsaistības 2017. gadā bija 16 413 eiro, bet uzkrājumi dažādās valūtās - 12 310 eiro.

Kā ziņots, Matīss RS valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts pērn 13. decembrī, kad no amata tika atstādināts bijušais uzņēmuma vadītājs Leons Bemhens, kuram Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemēroja aizdomās turētā statusu kriminālprocesā par RS iepirkumiem. Reaģējot uz KNAB operatīvajām darbībām, visi RS valdes locekļi iesniedza atlūgumus. Savukārt Ušakovs iecēla pagaidu valdi triju cilvēku sastāvā, par tās vadītāju izvēloties Matīsu, kā arī tajā iekļaujot Edmundu Zivtiņu un Jāni Geduševu.

Aizvadītajā nedēļā Zivtiņš un Geduševs tika nomainīti ar jauniem valdes locekļiem - Rīgas domes Īpašumu departamenta Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieku Saulīti, Rīgas domes Finanšu departamenta Administratīvās pārvaldes priekšnieku, departamenta direktora vietnieku Juri Švanderu, kā arī satiksmes ekspertu Jāni Meirānu. Tāpat darbu valdē turpina bijušais Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krauze.

Matīss ir izteicies, ka divi no trim ieceltajiem cilvēkiem esot vērtējami kā profesionāļi, bet trešais gan esot "iesūtīts, lai torpedētu procesu". Šī valdes locekļa vārdu Matīss atteicās nosaukt, bet viņa pirmais uzdevums esot bijis sagatavot atrunas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kāpēc tai nevar atklāt RS audita rezultātus.

Jau 19. februārī RS pagaidu valde bija vērsusies pie kapitāldaļu turētāja - Rīgas domes, jo uzņēmumam bija vērojamas maksātnespējas pazīmes. 1. martā tika sasaukta RS kapitāldaļu turētāja sapulce un rasti pagaidu risinājumi līdz Rīgas budžeta apstiprināšanai. Jau pirms šīs sapulces Matīss bija pieļāvis iespēju atkāpties, sakot, ka "nav nekāds mēslu izvedējs", kurš varētu izstrēbt visu, kas "Rīgas satiksmē" sadarīts, tomēr pēc tikšanās ar Ušakovu tika paziņots, ka Matīsam esot viss Ušakova atbalsts un viņš turpināšot vadīt uzņēmumu.