Viņķele: Ar e-veselību patlaban ir kā teicienā "ne norīt, ne izspļaut"
IT sistēmu apkope un uzlabošana ir process mūža garumā, tomēr e-veselībai kā "rūpju bērnam" tas viss būs nepieciešams vairāk nekā jēdzīgi izveidotām IT sistēmām, šādu viedokli intervijā pauda veselības ministre Ilze Viņķele.
Viņa sacīja, ka ar e-veselību patlaban ir kā teicienā "Ne norīt, ne izspļaut". "Tā ir neveikla un dārga, bet nojaukt šo sistēmu arī nav risinājums. Daudz runā par to, ka citādi mēs nedabūjam Eiropas naudu, bet tas ir arī sistēmisks elements, no kura mēs nevaram atteikties. Tas nozīmē, ka e-veselība ir jāpilnveido un jāuzlabo," norādīja Viņķele.
Politiķe sacīja, ka patlaban izdarīts secinājums, ka e-veselības uzlabošana notiks vairākos blokos. Viens uzdevums būs padarīt sistēmu lētāku un vienkāršāku ekspluatācijā, jo patlaban izvēlētais risinājums ir dārgs un apkopi var padarīt arī lētāku.
Otrs darbību bloks, pēc Viņķeles teiktā, ir saistīts ar datu drošību. "Kad šo produktu radīja, vēl nebija datu aizsardzības regulas, un tagad šīs prasības ir jāiekombinē, kas nav vienkārši izdarāms. Tāpat datiem ir jābūt analizējamiem - nevis personu datiem, bet jau sistēmas parametru līmenī," sacīja ministre.
Trešais bloks ir efektivitāte. Viņķele sacīja, ka e-veselības projekts būtu jāizvērtē. Ministres ieskatā, varētu veikt tādu kā auditu, lai saprastu, kur tas viss ir aizgājis greizi. Tāpat būšot jāskatās, kurš to varētu veikt, jo praktiski visi Latvijas IT uzņēmumi kaut kādā mērā šai sistēmai roku ir pielikuši, tādēļ skatīsimies uz kādu no Igaunijas vai citurienes, piebilda politiķe.
Patlaban e-veselības projekts palicis bez atbildīgās personas, jo uz Nacionālo veselības dienestu (NVD) oktobrī aizrotētais kādreizējais Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš pārtraucis darba attiecības ar dienestu un turpmāk strādās par zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) padomnieku zivsaimniecības un lauksaimniecības nozares jautājumos.
Pēc Viņķeles teiktā, ir skaidrs, ka bez projekta vadītāja "sausām kājām" no šīs situācijas ārā nevarēs tikt, jo projekts ir nemitīgi jāpārrauga, jākoordinē, turklāt esot ļoti daudz darba.
Vienlaikus Viņķele norādīja, ka, lai dabūtu cilvēku, kurš darbu ar IT sistēmām patiešām prot, viņa atalgojumam jābūt augstākam nekā ministram. Savukārt NVD atalgojuma regulācijas ir tādas, ka šādam cilvēkam nevar samaksāt pat pusi, atzina ministre.
Viņa skaidroja, ka šī problēma ir ne vien e-veselībai, bet vispār valsts pārvaldei - informācijas sistēmu uzturētājiem valsts pārvaldes atalgojuma sistēmas ietvaros samaksāt nevar. "Mēs jau varam runāt tā un šitā, bet realitāte ir tāda, ka šādus cilvēkus darba tirgū vienkārši izķer. Ministrijā arī esam runājuši, ka mums būtu jāiniciē šī jautājuma skatīšana valdībā. Mēs kā valsts ļoti zaudējam, jo nemākam strādāt ar datiem un nevaram samaksāt cilvēkiem, kuri to varētu darīt profesionāli. Un tad mēs lāpāmies ar entuziastiem, bet cik tas ilgi ir iespējams, jo arī viņiem pie durvīm klauvē un piedāvā darbu ar pavisam citu atalgojumu," sacīja politiķe.