Jau nākamnedēļ partijas, kas vēlēsies iegūt pārstāvniecību Eiropas Parlamentā, Centrālajā vēlēšanu komisijā varēs pieteikt savus kandidātus. No Saeimā ievēlētajām septiņām partijām tam aizvadītajā sestdienā sagatavojās trīs – Jaunā Vienotība, Nacionālā apvienība un Attīstībai/PAR!.
Liekot likmes uz Eiropas Parlamenta līdzšinējā varas balansa, kurā noteicošā loma līdz šim bijusi Eiropas Tautas partiju politiskajai grupai, kurai pieder arī Jaunā Vienotība, mainīšanos, Nacionālā apvienība cer, ka tā spēs vismaz pietuvināties 2004. gada Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātiem. Toreiz no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kurai vēlāk apvienojoties ar Visu Latvijai! izveidojās Nacionālā apvienība, Eiroparlamentā tika ievēlēti četri deputāti.
Gadiem ritot, daļa no viņiem - Inese Vaidere un Ģirts Valdis Kristovskis - kļuvuši par Vienotības pārstāvjiem, bet Guntars Krasts pametis politiku. Un jau 2009. un arī 2014. gada Eiroparlamenta vēlēšanās vienīgais Nacionālās apvienības pārstāvis Eiroparlamentā ir Roberts Zīle. Viņš cer, ka šopavasar apvienība iegūs trīs Eiroparlamenta mandātus.
Ja tā notiks un vēlētājs sarakstā nebūs veicis korekcijas, tad uz Briseli varētu doties apvienības saraksta pirmās trīs personas jeb R. Zīle, kultūras ministre Dace Melbārde un žurnālists Andis Pūpols. Taču, ja neapstrīd R. Zīles autoritāti un ministres popularitāti, tad A. Pūpolam būs jātiek galā ar sīvu konkurenci, jo apvienības sarakstā iekļauti arī Saeimas deputāti Rihards Kols, Jānis Dombrava, Edvīns Šnore un Aleksandrs Kiršteins.
Nacionālā apvienība sola, ka Eiropas Parlamentā iestāsies par konservatīvu Eiropu, kurā tiek cienīta tradicionāla ģimene un lēmumi tiek pieņemti, ņemot vērā vēstures pieredzi un Eiropas kultūru tradīcijas.
«Eiropas Parlamentā ir gaidāmas lielas pārmaiņas. Ir jautājums par partiju grupu nacionāli konservatīvajā flangā, kur Nacionālā apvienība pārstāv trešo lielāko frakciju [Eiropas Konservatīvo un reformistu aliansi jeb ACRE]. Šajā flangā notiks zināma pārkārtošanās. Starp partijām, kuru ietekme varētu pieaugt, ir arī tādas, kurām ir attiecības ar Putina Vienoto Krieviju. Apvienības solījums ir nepieļaut Putina atbalstītāju ietekmes pieaugumu Eiropas Parlamentā, un ACRE būs viskritiskākā grupa šajā jautājumā,» cīņu pret prokremliskiem spēkiem turpināt arī Eiropas Savienības līmenī sola R. Zīle.
Uz veiksmi pavasara vēlēšanās cer arī Attīstībai/PAR!, kura sava saraksta galvgalī likusi politikas zinātnieku Ivaru Ījabu. Partijas vadība otro numuru uzticējusi bijušajai Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail vadītājai Baibai Andai Rubesei, kuru nereti piesauc kā vienu no iespējamajiem kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu, bet trešais numurs ticis Aizsardzības ministrijas ierēdnei, bijušā Igaunijas prezidenta Tomasa Ilvesa dzīvesbiedrei Ievai Ilvesai. Savukārt Saeimu pamest gatava ir Saeimas sekretāra biedre Marija Golubeva, kurai sarakstā piešķirts piektais kārtas numurs.
Priekšvēlēšanu programmā Attīstībai/PAR! pauž, ka Eiropa ir nogurusi un tās vecajiem līderiem trūkst izlēmības, drosmes un enerģijas. «Šo vājumu izmanto ārējie un iekšējie pretinieki, Eiropu šķeļot. Bet Latvijas interesēs ir vienota Eiropa, kas ir spēcīga plašākā pasaulē. Tāpēc mēs ejam talkā modernizēt, atjaunināt, stiprināt Eiropu un pārstāvēt Latvijas cilvēku intereses,» teikts dokumentā.
Partija sola iestāties par divkāršotu Eiropa Savienības budžetu zinātnei, izglītībai un jaunatnes programmām, Eiropas Izglītības fondu, Erasmus+ paplašināšanu, Eiropas universitātēm, Eiropas izglītības saturu tiešsaistē.
Ir zināms, ka Saeimas vēlēšanu rezultātus nevar projicēt uz Eiropas Parlamenta vēlēšanu prognozēm, tāpēc var pieņemt, ka Jaunajai Vienotībai, kura pašlaik Eiroparlamentā ir visplašāk pārstāvēta, ir cerība gan atgriezties Briselē, gan arī iegūt vismaz divus mandātus pašlaik esošo četru vietā.
Lai to panāktu, organizācija sava saraksta priekšgalā izvirzījusi redzamāko pārstāvi - Eiropas Savienības komisāru Valdi Dombrovski. Pateicoties viņam, politiku tomēr nepametīs Sandra Kalniete, kurai sarakstā dots otrais kārtas numurs, bet trešais ticis Vienotības līderim, Saeimas deputātam Arvilam Ašeradenam.
Bez viņa Saeimas krēslu nomainīt pret Eiroparlamentu ir gatavi arī Saeimas deputāti Ojārs Ēriks Kalniņš un Andrejs Judins, Atis Lejiņš, kā arī parlamenta vēlēšanās kandidējušie, bet Saeimā neiekļuvušie Dmitrijs Golubevs, Kārlis Eņģelis un Uģis Rotbergs.
«Jaunā Vienotība pašlaik ir vienīgais Eiropas vērtībās balstītais politiskais spēks, kas ir pārstāvēts gan Saeimā, gan valdībā, gan Eiroparlamentā un Eiropas Komisijā. Tātad mēs esam vienīgā Latvijas politiskā partija, kas aktīvi piedalās Eiropas veidošanas procesā visos šajos līmeņos,» uzsver V. Dombrovskis.
Viņš norādīja, ka Latvijai no 705 deputātu vietām EP būs astoņas, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tās ieņem zinoši un pieredzējuši cilvēki, kuri aizstāvēs Latvijas intereses. Starp nozīmīgākajiem jautājumiem Dombrovskis minēja Eiropas Savienības daudzgadu budžeta veidošanu 2021.-2027. gadam.