Lai virzītu Saeimas deputātu prātus valstiskas domāšanas gultnē, vairāk nekā 100 sabiedrībā pazīstamu cilvēku parakstījuši publisku vēstuli, kurā aicina Valsts prezidenta amatā ievēlēt Satversmes preambulas tēvu, Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Šāds instruments prezidenta vēlēšanu kampaņā kopš neatkarības atgūšanas izmantots otro reizi. Pirmā bija veiksmīga.
«Par Latvijas Valsts prezidentu var būt tikai tāds cilvēks, kurš pēc pārliecības ir tautas un valsts pusē, kuram ir reāls un vienlaikus tālredzīgs skats uz valsti un pasauli. Esam par tādas personas virzīšanu šim augstajam amatam, kura bauda sabiedrībā plašu cieņu, par kuras stāju fundamentālo vērtību jautājumos un viedokļa neatkarību nav šaubu un kura ilgstoši un konsekventi ir devusi ievērojamu pienesumu Latvijas valsts attīstībai,» teikts vēstulē, kurā E. Levits tiek aicināts piekrist kandidēt uz augsto amatu, bet Saeima - apstiprināt viņu tajā.
Vēstules parakstītāju vidū bez bijušajiem Saeimas deputātiem, uzņēmējiem un kultūras darbiniekiem ir arī dzejniece Māra Zālīte, kuru apbūrusi E. Levita personības spozme. «Spīdums, kas šai zvaigznei piemīt, ceļas no dziļas inteliģences, no izcilas izpratnes par Latvijas vietu un lomu Eiropas un pasaules kontekstā. No spējas, un tas ir tik svarīgi, brīvi komunicēt četrās svešvalodās - angļu, vācu, franču un krievu. Latvijai ir ļoti nepieciešama zvaigzne, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus, un to Levits spēs, būdams augsti kvalificēts jurists,» atbalstu E. Levitam pauž dzejniece.
Līdzīgu vēstuli, tolaik mazpazīstamās Vairas Vīķes-Freibergas atbalstam virzībā uz Valsts prezidenta amatu, laikā kad viņas kandidatūru oficiāli neatbalstīja neviena Saeimā pārstāvētā partija, M. Zālīte uzrakstīja 1999. gada jūnijā. Tā tika publicēta septiņas dienas pirms V. Vīķes-Freibergas ievēlēšanas, kad partijas bija sapratušas, ka oficiāli virzītās kandidatūras Saeimas vairākuma atbalstu negūs.
Ar pašu M. Zālīti Neatkarīgajai neizdevās sazināties, taču grāmatā Va(i)ras virtuve publicētā M. Zālītes intervija var viest skaidrību, kādēļ tapa intelektuāļu atbalsta vēstule E. Levitam.
«Šī vēstule bija vajadzīga, lai... nu, kā, tas bija spiediens. Tas bija sabiedrības spiediens uz Saeimu. Šodienas politiskajā terminoloģijā tas bija sabiedrības spiediens uz Saeimu,» atzīstot, ka vēstule bija vajadzīga, lai palīdzētu Tēvzemei un Brīvībai/LNNK panākt V. Vīķes-Freibergas ievēlēšanu, intervijā pauž dzejniece, kas uzsver, ka tolaik vēstuli parakstījušajos nav mājojušas savtīgas intereses. «Mēs vēlējāmies, lai Latvijai ir vislabākais prezidents no iespējamiem,» teica M. Zālīte.
Politologs Filips Rajevskis gan apšauba, ka pašlaik inteliģences publiskajai vēstulei būs tikpat liela rezonanse kā pirms 20 gadiem.
«Ja mēs salīdzinām, šādas vēstules ietekme šobrīd ir stipri mazāka. Šāda vēstule ir kā pirmais domino kauliņš, kuram būtu jāpagrūž sabiedrības doma uz priekšu. Šobrīd tas nav noticis, ir tikai fakts, ka tāda vēstule bijusi. Tam ir vairāki iemesli. Instruments netiek lietots pirmo reizi, esam nobriedušāka sabiedrība, kuru grūtāk ietekmēt. Arī mediju telpa ir savādāka, tā ir vairāk fragmentēta nekā 1999. gadā,» pauž politologs.
Nule tapušās vēstules autori apliecina, ka E. Levitā redz visas Valsts prezidentam nepieciešamās īpašības un viņš ir labākais no iespējamajiem kandidātiem. To, piemēram, pauž gan uzņēmējs Normunds Bergs, gan 11. un 12. Saeimas deputāte Lolita Čigāne, kas atgādina, ka arī 2015. gadā, kad par prezidentu kļuva Raimonds Vējonis, viņa publiski paudusi atbalstu jau tolaik Nacionālās apvienības virzītajam E. Levitam un balsojusi par viņu. «Tas ir likumsakarīgi, ka zem vēstules ir mans paraksts,» saka L. Čigāne.
Vēstules iniciatore ir 23. janvārī dibinātā biedrība Par izcilu Latvijas Valsts prezidentu, kuras dibinātāju vidū ir Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers un ķīmijas zinātņu doktors Pēteris Paulis Bolšaitis, žurnāliste Ligita Kovtuna, kultūras darbiniece Kristīne Tjarve un korporants Ēriks Graudiņš. Arī L. Kovtuna uzsver, ka biedrība ir «sirdsšķīsta organizācija», kura tic labākā iespējamā Valsts prezidenta ievēlēšanai un aiz kuras nestāv neviens politiskais spēks.