Gadskārtējā Minhenes drošības konference apliecinājusi, ka ASV un to tradicionālo sabiedroto – Eiropas – izpratne par kārtību, kādai būtu jāvalda pasaulē, kļūst aizvien atšķirīgāka. To uzskatāmi demonstrējušas Vācijas kancleres Angelas Merkeles un ASV viceprezidenta Maika Pensa runas, kurās kopsaucēju bija teju vai mazāk nekā savstarpēju pārmetumu. Vācijas valdības vadītāja ik pa brīdim izplūda liekvārdībā un spriedelēšanā par vērtībām, savukārt ASV viceprezidents ļoti uzstājīgi definēja, kādu rīcību Vašingtona gaida no Eiropas partneru puses.
«ASV un Eiropas valstis pauda absolūti atšķirīgu viedokli par visdažādākajiem jautājumiem - sākot ar drošību Tuvajos Austrumos un beidzot ar savstarpējās tirdzniecības nosacījumiem, vēl uzskatāmāk nodemonstrējot plaisu, kas transatlantiskajās attiecībās izveidojusies [ASV] prezidenta Donalda Trampa ērā,» raksta Francijas ziņu aģentūra AFP. Savukārt vācu raidkorporācija Deutsche Welle uzdevusi retorisku jautājumu: «Kurš ir spējīgs glābt liberālo pasaules kārtību?», skaidri norādot, ka Savienotās Valstis tās noteikti nebūs.
Konferences dalībnieki savstarpējās antipātijas pat nav centušies slēpt. Kad M. Penss auditorijai, kurā lielākoties bija Rietumeiropas valstu pārstāvji, nodeva sveicienu no prezidenta Donalda Trampa un uz brīdi apklusa, gaidot aplausus, iestājās neveikla klusuma pauze. Toties šī pati publika ar skaļiem aplausiem sveica amerikāņu Demokrātu partijas pārstāvi, bijušo viceprezidentu Džo Baidenu, kurš mierināja konferences dalībniekus, ka «tad, kad Trampa vairs nebūs, viss atgriezīsies vecajās sliedēs». Dž. Baidens vēl nav paziņojis par kandidēšanu 2020. gada prezidenta vēlēšanās, taču šī reakcija spilgti liecina, ka Eiropai jau ir savs favorīts, norāda BBC. Bez demaršiem nav iztikuši arī aizokeāna viesi - žurnālistiem nav palikusi nepamanīta M. Pensa un D. Trampa meitas un padomnieces Ivankas Trampas demonstratīvā vienaldzība brīdī, kad daļa konferences dalībnieku cēlās kājās, lai sarīkotu ovācijas A. Merkelei.
Interneta ziņu vietne Euractiv.com raksta, ka 55. Minhenes drošības konferencē piedalījušies vairāk nekā 600 politiķu no visām pasaules malām, to skaitā vismaz 30 valstu un valdību vadītāji, kā arī vairāk nekā 80 ministru. Taču lielāko uzmanību izpelnījušies tieši M. Penss un A. Merkele - gan viens, gan otrs runājuši par sadarbības nepieciešamību, taču ar neapbruņotu aci bijis redzams, ka katrs to izprot pa savam. M. Pensa lielākās pretenzijas saistītas ar to, ka Eiropas Savienība nav sekojusi ASV paraugam, izstājoties no 2015. gadā noteiktās kodolvienošanās ar Irānu, turklāt Vācija, Apvienotā Karaliste un Francija izstrādājušas kopīgu finansiālo mehānismu, kura mērķis ir palīdzēt apiet ASV noteiktās ekonomiskās sankcijas tiem uzņēmējiem, kuri turpina sadarboties ar Irānu. Vašingtonu neapmierina arī ES vilcināšanās ar Venecuēlas opozīcijas līdera Huana Gvaido atzīšanu par likumīgu prezidentu (vienprātīgam ES lēmumam šķēršļus liek Itālijas valdība), atsevišķu NATO dalībvalstu nevēlēšanās aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, kā arī Vācijas apņēmība kopā ar Krieviju uzbūvēt dabasgāzes eksporta vadu Nord Stream 2. «Mēs nevaram stiprināt Rietumus, padarot tos vēl atkarīgākus no Austrumiem,» uz riskiem, ko rada šis projekts, norādījis M. Penss.
A. Merkeles atbilde bijusi pietiekami skaidra - ES valstīm, tai skaitā Vācijai, šis projekts ir ekonomiski izdevīgs, Rietumeiropas enerģētisko neatkarību tas neapdraudot, jo ES valstīs ir gana daudz termināļu amerikāņu sašķidrinātās gāzes piegādēm, tāpat esot skaidrs, ka gāzes tranzīta pārorientēšanas dēļ necietīs arī Ukrainas intereses (interesanti, kad gan A. Merkele saņēmusi šādas garantijas no Krievijas?), un vispār - ar Maskavu nepieciešams diskutēt, nevis to izslēgt no dialoga un pārtraukt attiecības. Šī viedokļu apmaiņa izklausās diezgan paradoksāla un sirreālistiska, ja ņem vērā to, ka Eiropas valstu politiskā elite nekad nav slēpusi bažas, ka D. Tramps pie varas savulaik nācis ar Krievijas atbalstu. Uz to atkal centusies norādīt arī A. Merkele, sakot, ka ASV prezidenta negaidītais lēmums par spēku izvešanu no Sīrijas atbilst vienīgi šīs valsts līdera Bašara Asada, Krievijas un Irānas interesēm. Tāpat viņa ļoti negatīvi vērtējusi Baltā nama nodomu noteikt paaugstinātus importa tarifus ārzemēs ražotām automašīnām, atgādinot, ka vācu koncerna BMW lielākā rūpnīca atrodas Dienvidkarolīnā un vairums tur saražoto spēkratu tiek eksportēti uz Ķīnu. «Kāds gan tur ir drauds ASV nacionālajai drošībai?» retoriski vaicājusi A. Merkele.
