Saeimā sarucis deputātu pieprasījums pēc kompensācijām

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Saeimā ir sarucis to deputātu skaits, kuri prasa ikmēneša kompensācijas par transporta un dzīvojamo telpu īres izdevumiem, vēsta LTV raidījums "Panorāma".

Saeimā jau daudzu gadu garumā darbojas kompensāciju sistēma. Ikmēneša kompensācijas deputāti var izmantot degvielai un dzīvojamo telpu īrei, bet ir jāiesniedz attiecīgi maksājumus apliecinoši dokumenti.

Kompensāciju lielums tiek piesaistīts vidējai algai valstī. Tie, kuri dzīvo vairāk nekā 280 kilometrus ārpus Rīgas, kompensācijās var saņemt 859 eiro. Tie, kas tuvāk, piemēram, liepājnieki 773 eiro, bet 129 eiro var saņemt arī tie, kuri dzīvo 19 kilometru rādiusā ap Rīgu vai pat pašā galvaspilsētā.

Iepriekšējo Saeimu laikā deputāti kompensācijas ir izmantojuši ļoti aktīvi. Piemēram, pirms astoņiem gadiem 10. Saeimā, sākot darbu, kompensācijas novembrī prasīja 82 no deputātu simta, bet decembrī 80. 11. Saeimā attiecīgi prasīja 63 un 67, 12. Saeimā - 60 un 73.

Lielākās summas decembrī kopā par transportu un dzīvojamo telpu īri kompensācijās saņēmuši "Saskaņas" deputāti Vladimirs Nikonovs - 807 eiro, Jānis Tutins - 805, Jānis Krišāns - 750 eiro, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Jānis Vucāns - 739 eiro, un "Jaunās Vienotības" deputāts Aldis Adamovičs - 730.

Jautājot par varbūtējām izmaiņām kompensāciju sistēmā, vairāki deputāti atzīst, ka vajadzētu atteikties kompensācijas maksāt tiem, kuri dzīvo Rīgā un 30 vai 50 kilometrus ap to. Tas skartu, piemēram, deputātu Artusu Kaimiņu ("KPV LV"), kurš pagājušajā un šajā Saeimā kompensācijās kopumā saņēmis ap 5000 eiro. Pēdējā atskaite decembrī ir par 77 eiro.

Avots: lsm.lv

Politika

Šobrīd jau visai skaidri iezīmējas, ka pārmaiņas Evikas Siliņas valdībā būs. Ja valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un premjerministres Evikas Siliņas 4. septembrī izteiktās pretenzijas pret satiksmes ministru Kasparu Briškenu būtu palikušas bez turpinājuma, tad politiskās augšas varētu abu augsto amatpersonu smagos vārdus aizmirst un izlikties, ka nekas nav noticis, taču jautājumi par ministru atbilstību augstajiem amatiem no darba kārtības nepazūd.

Svarīgākais