Madridē sāks tiesāt Katalonijas neatkarības atbalstītājus

Šodien Madridē sāksies tiesas prāva pret Katalonijas neatkarības atbalstītājiem, starp kuriem ir arī augsta ranga bijušie reģionālās valdības vadītāji. Prokuratūra viņiem pieprasījusi no 7 līdz 25 gadiem ieslodzījumā, vairākas katalāņu bijušās amatpersonas apsūdzot ne tikai valsts naudas izšķērdēšanā un Spānijas konstitucionālās tiesas lēmumu neievērošanā, bet arī dumpja rīkošanā.

Neatkarības atbalstītāji Barselonā uzskata šo procesu par politisku un ir pārliecināti, ka spriedums jau sen sacerēts Madrides varas gaiteņos. Tikmēr labēji noskaņotās Spānijas partijas pārmet sociālistu premjeram Pedro Sančesam pārlieku liberālu attieksmi pret neatkarību pieprasošajiem katalāņiem un cer izprovocēt parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Prāva, ko skatīs Spānijas Augstākā tiesa, ir saistīta ar notikumiem, kas Katalonijā risinājās 2017. gada rudenī. Neraugoties uz Spānijas konstitucionālās tiesas aizliegumu, reģionālās varasiestādes 1. oktobrī sarīkoja referendumu par neatkarību no Spānijas, atgādina AFP. Balsotāju vairākums atbalstīja atšķelšanos, un reģionālais parlaments pēc ilgākas vilcināšanās 26. oktobrī pieņēma neatkarības deklarāciju, vienlaikus gan uzreiz apturot tās stāšanos spēkā, jo cerēja uz dialogu ar Spānijas valdību. Taču tā vietā Madride izmantoja konstitūcijas pantu, kas ļauj tai noteikt tiešo pārvaldi dumpīgā provincē, un Katalonijas autonomija tika uz laiku anulēta. Tos katalāņu līderus, kuri atšķirībā no toreizējā reģiona vadītāja Karlesa Pudždemona un vairākiem viņa līdzgaitniekiem nepaspēja vai nevēlējās bēgt uz ārzemēm, arestēja, un tagad viņiem izvirzītas smagas apsūdzības.

AP raksta, ka prāva, uz kuru izsaukti vairāk nekā 500 liecinieku, ilgs vismaz trīs mēnešus, bet spriedums apsūdzētajiem, visticamāk, tiks paziņots vēl pēc pāris mēnešiem. Tiesas sēžu atspoguļošanai akreditējušies vairāk nekā 600 žurnālistu, starp kuriem gandrīz puse pārstāv ārvalstu medijus. Plānots, ka tiesas sēdes tiešraidē translēs gan viens no Spānijas federālajiem televīzijas kanāliem, gan Katalonijas sabiedriskā televīzijā, kurā komentāri tiks sniegti arī angļu valodā, vēsta AFP.

Šī ziņu aģentūra prognozē, ka tiesas procesu pavadīs iespaidīga informatīvā cīņa starp Spānijas vienotības piekritējiem un Katalonijas neatkarības atbalstītājiem, jo abas puses ir ļoti ieinteresētas iegūt pasaules sabiedrības simpātijas. Spānijas konservatīvā premjera Mariano Rahoja valdība, kas pie varas bija līdz pagājušā gada vasarai, par sabiedriskās domas ietekmēšanu aiz valsts robežām īpaši nerūpējās, parasti aprobežojoties ar skopiem paziņojumiem, ka Katalonijai nav atļauts rīkot referendumu par neatkarību, jo to neparedz Spānijas konstitūcija, kuru grozīt neviens neplāno. Sociālista P. Sančesa valdības pozīcija ir krietni elastīgāka, un vēsturiskās prāvas priekšvakarā Ārlietu ministrijas paspārnē izveidota īpaša struktūra ar nosaukumu Global Spain, kuras mērķis ir spodrināt Spānijas tēlu ārzemēs. Katalonijas neatkarības piekritēji, protams, nav kavējušies kritizēt Madrides lēmumu un ironizēt par to. «Ja reiz Spānijas valdība ir spiesta organizēt mārketinga un dezinformācijas kampaņu, tā saprot savu pozīciju nedrošumu,» AFP citē Katalonijas reģionālās valdības ārlietu ministra Alfreda Boša sacīto. Reģiona neatkarības piekritēji arī uzsvēruši, ka simpātijas un atbalstu visdažādākajās pasaules malās izpelnījušies nevis kādu PR kampaņu dēļ, bet vienkārši tāpēc, ka cilvēki saprot - katalāņiem ir taisnība, un viņiem jādod vismaz iespēja balsot par neatkarību. Kā piemērs Barselonā parasti tiek piesaukts 2014. gadā notikušais referendums par Skotijas neatkarību, kura rīkošanai piekrita Apvienotās Karalistes valdība. 55% Skotijas iedzīvotāju toreiz atbalstīja palikšanu vienotās valsts sastāvā, un, ja nebūtu Brexit, šis jautājums no dienas kārtības būtu noņemts uz vismaz desmit gadiem.

Spānijas valdības un Augstākās tiesas pārstāvji uzver, ka šis process, lai arī ļoti nozīmīgs, ir vien krimināltiesa pret pavisam konkrētām amatpersonām, kas pārkāpušas pavisam konkrētus likumus. Apsūdzētie, viņu advokāti un atbalstītāji gan ir citās domās, dēvējot procesu par politisku, raksta AP. Viņi atgādinājuši, ka tiesas Beļģijā, Vācijā un Šveicē bijušas diezgan skeptiski noskaņotas pret K. Pudždemona un vairāku viņu sabiedroto izdošanu Spānijai, un galu galā Madride, lai izvairītos no liela skandāla, bijusi spiesta atsaukt izdošanas pieprasījumus. «Šajā gadījumā runa nav par taisnas tiesas spriešanu, bet gan sodīšanu par mācību citiem. Jau pieņemtie politiskie lēmumi tagad tiks noformulēti juridiski,» nekādas ilūzijas par prāvas iznākumu nelolo viens no apsūdzētajiem - bijušais Katalonijas valdības runasvīrs Hordi Turuls. Spānijas Augstākās tiesas prezidents Karloss Lezmess gan kategoriski noliedzis tiesas angažētību, atgādinot, ka tiesneši savulaik nav baidījušies atzīt par vainīgu korupcijā apsūdzēto karaļa māsasvīru, bet vēlāk notiesāt arī virkni augsta ranga Tautas partijas amatpersonu.