Sēdēšanu divos krēslos Saeima neierobežos
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Pēc ilgu gadu nīkšanas opozīcijā, no kuras ierakumiem pacelt galvu tā jutās motivēta vien retu reizi, Saskaņa 13. Saeimā aktivizējusies un sola katru nedēļu nākt klajā ar jauniem likumprojektiem. Kaut valdību veidojošās partijas vienojušās, ka opozīcijas priekšlikumus izvērtēs un konstruktīvākos no tiem virzīs tālāk, līdz šim kas tāds nav noticis. Neveiksmi ceturtdien piedzīvoja arī priekšlikums liegt politiķim apvienot Saeimas deputāta un ministra amatus.

Latvijā deputāta un ministra amatu apvienošana nav populāra. Pārskatāmākā pagātnē dubultu slodzi, par kuru saņemt arī dubultu samaksu liedz likums, 12. Saeimā uzņēmās Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Guntis Belēvičs, kurš vienlaikus centās pildīt gan deputāta, gan veselības ministra amata pienākumus. Šajā Saeimā apvienot deputāta un labklājības ministra pienākumus izlēmusi Ramona Petraviča no partijas KPV LV.

Jautājumu par to, vai šāda amatu apvienošana ir pieļaujama, opozīcijā esošo deputātu grupas centušās aktualizēt ar pietiekamu regularitāti, bet, saduroties ar koalīcijas pretestību, tām nācies atkāpties. Galvenais iemesls opozīcijas neveiksmēm: lai panāktu aizlieguma ieviešanu, bez Saeimas Kārtības ruļļa un likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā jāgroza arī Satversme. Bet tradicionāli grozīt valsts pamatlikumu koalīcija solījusies vien tad, ja šādu ieceri atbalsta visas koalīcijas partijas. Šāda atruna iekļauta arī «jaunās politikas» gēnu nesošās Krišjāņa Kariņa valdību veidojošo partiju sadarbības līgumā.

To, ka koalīcijas dēļ priekšlikums arī šoreiz neizturēs Saeimas balsojumu, Saskaņa noteikti apzinājās, taču vēl pirms nedēļas pašas frakcijā apturēto iniciatīvu virzīt uz Saeimas komisijām partiju tagad, visticamāk, iedrošināja LNT trešdien publiskotie socioloģiskās aptaujas dati, kuri liecināja - 79% Latvijas iedzīvotāju neuzskata, ka, apvienojot amatus, to pienākumus var veikt vienlīdz kvalitatīvi.

Aicinot deputātus atbalstīt grozījumus vienā no likumiem, Saskaņas deputāte Regīna Ločmele-Luņova atklāja, ka R. Petraviča jau tagad netiek galā ar abu amatu apvienošanu, jo šonedēļ nav apmeklējusi ne Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, ne Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

«[..] kā skaidroja pati ministre saziņā ar medijiem, tieši darbs šajā atbildīgajā komisijā [budžeta] un nepieciešamība palīdzēt savam kolēģim darbā pie valsts budžeta izstrādes liedz viņai nolikt deputāta mandātu. Izrādās, nē! Arī Budžeta komisijas sēdes Petravičas kundze šonedēļ ignorēja. Varbūt darbs ministrijā? Varbūt. Tikai pašas ministres darba kārtībā šajā dienā un šajā laikā nekas nebija paredzēts, vismaz oficiāli,» norādīja R. Ločmele-Luņova.

Aizstāvēt kolēģi uz Saeimas tribīni steidza KPV LV dibinātājs Artuss Kaimiņš, kurš norādīja, ka ministrei parlamentam, kas ir viņas darba devējs, nav jāatskaitās par savām gaitām un deputātiem nemaz nav tiesību zināt ministres darba kārtību. «Viņai nav jāatskaitās par to, kur viņa katru dienu iet, ko viņa dara, kāda viņai darba kārtība! Viņai tas nav jādara! Un jums nav tiesības to zināt!» pauda nule savas pozīcijas KPV LV Saeimas frakcijā atkarojušais A. Kaimiņš.

Balsojuma rezultāts bija prognozējams. Par Saskaņas priekšlikumu nobalsoja vien pati Saskaņa un pēc daudzu gadu pārtraukuma opozīcijā atkal nonākusī ZZS, ar ko nepietika likumprojektu tālākai virzībai. Jautāts, kāpēc ZZS amatu apvienošanā nesaskatīja problēmas laikā, kad G. Belēvičs bija gan ministrs, gan deputāts, partiju apvienības priekšsēdētājs Armands Krauze atteica, ka tieši G. Belēviča pieredze apliecinājusi, ka amatu apvienošana neveicina darba kvalitāti. «Viņš ļoti atbildīgi pildīja abus pienākumus, bet mēs novērojām, ka tas ir apgrūtinoši, ir daudz neapmeklētu sēžu. Tā tomēr ir dubulta slodze, un tas vienā vai otrā vietā traucē, lai cik censtos. Belēvičs bija labs piemērs, kā censties, bet tas ir ļoti grūti,» saka A. Krauze.

R. Ločmele-Luņova, norādot uz likumprojektu nepieciešamību, centās atsaukties arī uz Satversmi, kurā nostiprināts varas dalīšanas princips un varas līdzsvara un atsvara sistēma, kas, viņasprāt, ir pretrunā ar deputāta un ministra amata apvienošanu. Taču šo jautājumu pirms vairākiem gadiem izpētījuši gan Satversmes tiesas tiesneši, gan konstitucionālo tiesību eksperti, piemēram, Edgars Pastars, un viedoklis ir spēkā esošajai sistēmai labvēlīgs.

Tiesa, mainoties situācijai koalīcijā, šis jautājums Saeimas dienaskārtībā varētu atgriezties, jo, piemēram, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava uzskata, ka pamats diskusijai par amatu apvienošanu nenoliedzami pastāv un diskutēt varētu, piemēram, par abu amatu apvienošanu uz noteiktu termiņu.