"KPV LV" finansēšanas lietas izmeklēšana tuvojas noslēgumam

© Dāvis Ūlands, F64 Photo Agency

Partijas "KPV LV", iespējams, nelikumīgas finansēšanas lietas izmeklēšana Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tuvojas noslēgumam.

Kā šorīt LTV "Rīta panorāmā" pastāstīja KNAB vadītājs Jēkabs Straume, pērnā gada nogalē "KPV LV" finansēšanas lietu KNAB izmeklētāji nosūtīja prokuroram iepazīties, prokurors vēl devis atsevišķus norādījumus, kas tagad ir izpildīti, un lieta atkal nodota "uz iepazīšanos". Ja prokuroram nebūs jaunu ieteikumu, tad KNAB lems par lietas nosūtīšanu prokuratūrai jau kriminālvajāšanas sākšanai.

Kā ziņots, KNAB lietvedībā ir kriminālprocess, kurā par nelikumīgu partijas "KPV LV" finansēšanu aizdomās turēto statuss piemērots 13.Saeimas deputātiem no "KPV LV" Artusam Kaimiņam un Atim Zakatistovam.

Straume atzina, ka KNAB viesojies arī nu jau no "KPV LV" izslēgtais deputāts Aldis Gobzems, taču jebkādu sarunu saturu viņš noteikti neatklāšot, turklāt politiķis ticies ar izmeklētājiem, nevis Straumi.

Runājot par Ģenerālprokuratūras lēmumu vēl nesākt kriminālvajāšanu aizdomās par tirgošanos ar ietekmi pret uzņēmējiem Jūliju Krūmiņu, Haraldu Balodi un uzņēmēju, bijušo basketbolistu Valdi Valteru un nodot šo lietu atpakaļ KNAB, Straume atzina, ka lietu atdošana birojam papildus izmeklēšanai nav gluži ikdiena, bet neesot arī nekas ārkārtējs. Ja prokurors, iepazīstoties ar lietas materiāliem, konstatē, ka ir nepieciešams veikt vēl kādas darbības, tad tas ir tikai normāli, izteicās Straume.

KNAB vadītājs atteicās spriest par laika grafiku šīs lietas izmeklēšanai, jo nav par to runājis ar lietas izmeklētāju.

Kopumā KNAB darba statistika uzlabojoties, kas, pēc Straumes domām, notiekot, jo birojā izveidojusies komanda, uzlabojusies morāle un uzlabojusies sabiedrības uzticēšanās, līdz ar to cilvēki biežāk ziņo KNAB.

Savukārt par politiķu izteikumiem, ka varētu vērtēt viņa atbilstība amatam, Straume atteicās runāt, sakot, ka politiskās darbības nav viņa kompetence.

Politika

Vakar jau rakstījām par Latvijas Republikas Saeimas 14. novembra lēmumu par jaunu regulējumu obligātās civiltiesiskās apbdrošināšanas (OCTA) likumā, kas nosaka vairākas būtiskas izmaiņas. Iedzīvotāji ar deputātu lēmumu nav mierā, it īpaši satraucoties par likuma normu, kas OCTA polises iegādi prasa arī tādām automašīnām, kas satiksmē nemaz nepiedalās.

Svarīgākais