Kanāda rīkos reģiona līderu Venecuēlas krīzes sarunas

© Scanpix

Kanāda 4.februārī Otavā rīkos 14 Amerikas valstu - tā dēvētās Limas grupas - sanāksmi, lai runātu par Venecuēlas krīzi, pavēstīja Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlenda.

Grupa, kurā ietilpst Latīņamerikas valstis un Kanāda, "diskutēs par soļiem, kas būtu sperami, lai atbalstītu [Venecuēlas opozīcijas līderi] Huanu Gvaido un Venecuēlas tautu", viņa sacīja.

Vairums Limas grupas valstu mudinājušas Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro atkāpties no amata, valstij arvien dziļāk slīgstot ekonomiskajā un politiskajā krīzē, turpinoties pārtikas un medikamentu trūkumam, saglabājoties augstai inflācijai.

"Maduro režīms zaudēja visu vēl palikušo leģitimitāti, kad tas blēdīgu vēlēšanu ceļā sagrāba varu," sacīja Frīlenda, no jauna mudinot "nodot varu Nacionālajai sapulcei - vienīgajai demokrātiski ievēlētajai institūcijai Venecuēlā, kas atbilst valsts konstitūcijai".

Parlamenta spīkers Gvaido sevi pagājušajā nedēļā pasludināja par prezidenta pienākumu izpildītāju, un viņu par pagaidu valsts galvu atzinušas vairākas valstis, arī ASV, kas Maduro režīmam noteikušas smagas ekonomiskās sankcijas.

Maduro turpina atbalstīt armija, un viņš Gvaido un ASV apsūdzējis mēģinājumā sarīkot apvērsumu.

Frīlenda norādīja, ka Maduro vara novedusi pie tā, ka trīs miljoni cilvēki pametuši valsti, turklāt ANO brīdinājusi, ka līdz gada beigām šis skaitlis var pieaugt līdz pieciem miljoniem.

"Šī krīze rada milzīgus drošības, humānos un migrācijas izaicinājumus visai mūsu puslodei," brīdināja ministre.

Politika

Vācijas Kristīgo demokrātu savienibas (CDU) līderis Frīdrihs Mercs, kurš nākamgad varētu kļūt par Vācijas kancleru, grib stingrāku kontroli uz Eiropas valstu robežām, lai novērstu gāztā Sīrijas prezidenta Bašara al Asada piekritēju imigrāciju.

Svarīgākais