Koalīcijas politiķi sanāk uz pirmo Sadarbības sanāksmes sēdi

© Dāvis Ūlands/ F64 Photo Agency

Šodien uz pirmo Sadarbības sanāksmes sēdi sanāks Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības koalīcijas partijas, lai spriestu par valsts budžetu, elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un reģionālo reformu, informēja Valsts kancelejas pārstāve Sabīne Spurķe.

Sadarbības sanāksmes sēdes darba kārtībā iekļauts ekonomikas ministra informatīvais ziņojums par OIK, finanšu ministra ziņojums par budžeta likumprojekta sagatavošanas un pieņemšanas grafiku, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ziņojums par attīstības komitejas izveidi reģionālās reformas uzsākšanai.

Šādas komitejas ir paredzēts veidot par jautājumiem, kur dažādu pušu politiskās nostājas atšķiras.

Sanāksme sasaukta atbilstoši valdības sadarbības līgumam un tajā aicināti piedalīties valdību veidojošo piecu politisko partiju pārstāvji.

Kā ziņots, jaunā valdība savu darbu koordinēs sadarbības sanāksmēs, kas būs līdzīgs mehānisms kā līdzšinējās koalīcijas sanāksmes. Atsevišķos jautājumos partneri varēs balsot atšķirīgi, bet opozīcijas priekšlikumi tikšot vērtēti pēc būtības.

Iecerēts, ka sadarbības un koordinētas rīcības nodrošināšanai regulāri tiks rīkotas politisko partiju pārstāvju sadarbības sanāksmes, kuras izsludinās un vadīs premjers. Sanāksmēs piedalīsies divi katra sadarbības partnera pilnvaroti pārstāvji.

Šajās sanāksmēs tiks diskutēti jautājumi, kuri ietilpst Saeimas vai Ministru kabineta kompetencē, vai arī jautājumi, kuru izskatīšanu pieprasa premjers vai kāds no sadarbības partneriem.

Sanāksmes notiks ne retāk kā vienu reizi nedēļā. Tajās pēc Ministru prezidenta vai koalīcijas partneru uzaicinājuma atsevišķu dienaskārtības jautājumu izskatīšanā varēs piedalīties ministri, Saeimas deputāti, parlamentārie sekretāri, premjera un ministru padomnieki, kā arī sadarbības partneru aicinātās personas.

Politika

Nacionālais veselības dienests (NVD) brīdinājis slimnīcas, ka netiks veikta samaksa par šogad pacientiem nodrošinātajiem stacionārajiem pakalpojumiem, kas nozīmē, ka slimnīcām šīs izmaksas būs jākompensē pašām, ierobežojot kopējo pacientu plūsmu, aģentūru LETA informēja Latvijas Slimnīcu Biedrība (LSB).