Bordāns sola vērtēt AT un KNAB priekšnieku darbu; Pūce - Koļegovas palikšanu amatā

Krišjāņa Kariņa vadītais ministru kabinets Latvijas politikas vēsturē būs īpašs. To vada Jaunā Vienotība, kurai pašai pat nav tik daudz balsu, lai saviem partneriem piedraudētu ar ministru kabineta gāšanu. Ja Kariņa partija valdību atstātu, tas joprojām būtu darboties spējīgs vairākuma ministru kabinets. Tas nozīmē - jebkurš no partneriem premjeram var prasīt praktiski jebko, secina raidījums "Nekā personīga".

Jaunā konservatīvā partija sola radikālas pārmaiņas tiesiskuma nodrošināšanai. Atlaižamo amatpersonu saraksti likti priekšā partneriem arī sarunās par valdības veidošanu. Kandidāti ir vairāki - Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Bordāns uzskata Bičkoviču par nepiemērotu tik augstam un atbildīgam amatam arī ņemot vērā Bičkoviča iespējamo saistību ar VDK. Lietā, ko savulaik skatīja prokuratūra un tiesa, fikurēja 83.gadā noformēta aģenta kartīte ar Bičkoviča vārdu un segvārdu "Raitis". Tiesā viņa saistība ar VDK netika pierādīta.

JKP gatavojas uzstāt arī par KNAB šefa darba izvērtējumu. Bordāns uzskata biroja pēdējā laika rīcību par divkosīgu - par izmeklēšanas informācijas nopludināšanu pie atbildības saukts partijas biedrs Juris Jurašs.

Savukārt lietā par agrākā ZZS Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa krāpšanos pats Straume nodevis ziņas premjeram, kura biroja cilvēki vēlāk pabrīdinājuši savu partijas biedru. Un šajā situācijā par informācijas izpaušanu neviens pie atbildības netika saukts. Tā vietā nepamatoti atlaisti izmeklētāji, kuri strādājuši ar Ilmāra Rimševiča un Rīgas satiksmes krimināllietu.

JKP kritizētā Valsts policijas šefa Inta Ķuža darba izvērtējumu veiks KPVLV. Jaunais ministrs Sandis Ģirģens gan steigties ar atlaišanām negrasās.

Viens no Kariņa valdības smagākajiem darbiem būs skandalozās OIK sistēmas atcelšana. Tas arī būs KPVLV un viņu ekonomikas ministra Ralfa Nemiro uzdevums.

Jaunais ministrs Nemiro 12 gadus strādājis par juristu advokāta Pāvela Rebenoka birojā, kurš šobrīd aktīvi iesaistījies kompānijas Olainfarm akcionāru strīdos. Rebenoka birojs bija iesaistīts tiesvedībā, kur valsts vērsās pret Kirovu Lipmanu un viņa dēlu Filipu. Strīds bija par Privatizācijas aģentūras veiktu darījumu ar uzņēmuma Grindex akcijām. Šobrīd Privatizācijas aģentūra nonākusi Nemiro pārraudzībā.

Nemiro vērtēs arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora Andra Ozola darbu. Ar atlaišanām sola neaizrauties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Bet vismaz divām amatpersonām viņam būšot vairāki jautājumi.

JURIS PŪCE, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ("Attīstībai PAR"):

Man ir atsevišķi jautājumi dažu iestāžu vadītājiem..

Kuriem?

Piemēram Valsts vides dienesta ģenerāldirektorei.

Kāds jautājums?

Nu, kā viņa iedomājas turpināt pildīt savus amata pienākumus situācijā, kas ir saisītas ar viņas problēmām ar kriminālprocesu.

Tas tā kā ieteikums krāmēt koferus?

Tas ir sarunas tēma, kas man būs ar viņu.

Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Tur vadībā ir cilvēks ar vārdu Aigars Undzēns, kurš savulaik karjeru veidojis VID. Un to beidzis pēc konkrētiem skandāliem. Vai jūsuprāt šis cilvēks var turpināt darbu.

Es ar viņu arī runāšu. Man ir jāvērtē darbs kāds ir viņam esot amatā VRAA. Arī par to man ir dažādas baumas. Bet es vēlētos pats ar viņu pārrunāt.

Baumas, ka viņš strādā kāda interesēs?

Vairāk par darba organizāciju.

Vai pareizāk par tās trūkumu?

Jā.

Mazāk konkrētības ir jauno izglītības un labklājības ministru plānos. Izglītības ministrija Kučinska valdības laikā aizsāka radikālas reformas. Jaunā izglītības ministre Ilga Šuplinska gan vēl tikai iepazīšoties ar saimniecību un konkretizēt plānus nespēj.

Līdz ar šogad gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām, valdībai būs jāvirza Latvijas kandidāts Eirokomisāra amatam. Arī par to valdības veidošanas procesā politiķi neesot sprieduši, bet līdz šim izskanējuši vairāki uzvārdi, jo gribētāju tikt nominētiem netrūkst. Iepriekš aktīvi apspriesta Danas Reiznieces Ozolas kandidatūra. Bet pēc ZZS izgāšanās vēlēšanās eksministres virzīšana amatam ir maz ticama. Iespējams Krišjānis Kariņš varētu atkārtoti nominēt Valdi Dombrovski vai, piemāram, nacionāļu Robertu Zīli. Minēts arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna vārds. katrā ziņā likumā teikts, ka komisāra virzīšana ir tiešs Ministru prezidenta uzdevums un pienākums.