Baltijas valstu Aizsardzības ministrijas (AM) saskata būtiskus apgrūtinājumus kopīgu iepirkumu organizēšanā, liecina valstu aizsardzības ministriju pārstāvju paustais Baltijas Asamblejas (BA) Drošības un aizsardzības komitejas sēdē.
Igaunijas AM pārstāvis Kusti Salms norādīja, ka kopīgumu iepirkumu organizēšana palielina izmaksas, jo palielinās cilvēkresursu apmērs, nepieciešams organizēt daudz regulāras tikšanās, kā arī jāveido kopīga iepirkuma dokumentācija.
Tāpat Salms sacīja, ka nacionālā līmenī var mainīties budžets, līderi un prioritātes, turklāt katrai no Baltijas valstīm ir savas prasības iepirkumu organizēšanā. Tāpat valstu starpā varētu rasties domstarpības par to, kurš saņems naudu.
Igaunijas pārstāvis uzskata, ka ir ļoti sarežģīti organizēt vienotus iepirkumus, tomēr varētu tikt meklēti risinājumi ne ļoti apjomīgiem iepirkumiem, piemēram, lai iegādātos treniņu munīciju vai rokas granātas.
Arī Lietuvas AM pārstāvis Roberts Šaprons norādīja, ka militārajā jomā ne vienmēr jāorganizē kopīgi iepirkumi - citas valstis to darīs, bet citas nē.
Latvijas AM valsts sekretārs Jānis Garisons norādīja, ka ir vieglāk organizēt nacionāla līmeņa militāros iepirkumus, nevis saskaņot visu triju Baltijas valstu atšķirīgās iepirkumu prasības.
Kā ziņots, šodien norisinās Baltijas Asamblejas Drošības un aizsardzības komitejas sēdē diskutē par ciešākas sadarbības iespējām un kopīgiem militārajiem iepirkumiem.
Latvija 2019.gada 1.janvārī uz gadu kļuva par BA prezidējošo valsti.
BA ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12 līdz 20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.