Gobzems: Latvijai savas ārpolitikas nav

Viņš kritizēja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), ka viņš nekad neesot saskāries ar privāto sektoru, bet visu darba mūžu atradies tikai valsts pārvaldē. Viņaprāt, ziņojuma problēma ir tā, ka tajā nav ekonomikas sadaļas. "Ārlietu politikas viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir palīdzēt Latvijas ekonomikai. Rodas jautājums, kā mūsu ārlietu resors ir palīdzējis Latvijas ekonomikai?" vaicāja Gobzems.

Politiķis skaidroja, ka Ārlietu ministrija (ĀM) būtu jāizdara "elementāras lietas", piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) būtu jāpārņem ministrijas pārraudzībā. "Ziņojumā ir vēl viena problēma - pēc Latvijas iestāšanās ES un NATO, nezinām, kāds ir Latvijas ārlietu mērķis, ko vēlamies sasniegt," piebilda deputāts.

Gobzems arī minēja, ka Rinkēvičs, iespējams, esot zinošs, bet ir efektīvs tikai kāda daudz spēcīgāka ārpolitikas eksperta paspārnē, proti, eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas paspārnē. "Šobrīd mums nav ārpolitikas, bet imitācija par ārpolitiku un par ministra ziņojumu. Latvijas ārpolitika atpaliek pat no Lietuvas un Igaunijas ārpolitikas," pārliecību pauda politiķis.

Pēc viņa domām, ĀM beidzot jāpievēršas nacionālo interešu aizsardzībai ārvalstīs un aktīvāk jāaizstāv Latvijas nacionālās intereses.

Jau ziņots, ka Saeimā šodien notiek par tradīciju kļuvušās ārpolitikas debates, kuru laikā Rinkēvičs 13.Saeimas deputātus iepazīstināja ar ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos.

Rinkēvičs minēja, ka Latvija turpinās iestāties par vienotu un drošu ES, stiprināt transatlantiskās attiecības, kā arī valsts iekšējo un ārējo drošību.

Uzrunājot 13. Saeimas deputātus, ministrs vērsa uzmanību, ka ārpolitikas uzdevums ir rūpēties par iedzīvotāju labklājību un ārējo drošību. Tādēļ Latvija turpinās stiprināt valsts iekšējo un ārējo drošību, iestāties par vienotu un drošu ES arī pēc "Brexit" un turpinās stiprināt transatlantiskās attiecības, teica Rinkēvičs.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvija turpinās atbalstīt valsts uzņēmējus, lai sekmētu jaunu tirgu apguvi un ārvalstu investīciju piesaisti. Tāpat Latvija stiprinās saikni ar tautiešiem ārvalstīs, piebilda politiķis.

"Tiek piedzīvota liela nenoteiktība visā, kas notiek. Strauji pieaug neiecietības un naida runas izpausmes. Arī populisma vilnis cenšas sabiedrībām sniegt puspatiesības un pat melus. Šis būs jaunu izaicinājumu gads, jo pasaulē izvirzās jauni spēka centri," deputātiem norādīja ministrs.

Viņš minēja, ka Latvijas ārpolitika netiek īstenota pēc mirkļa noskaņojuma, savukārt valsts dalība starptautiskajās organizācijās vēl nenozīmē tūlītēju problēmu atrisināšanu. Ministrs uzsvēra, ka, nepieciešamības gadījumā, Latvijai ir jābūt gatavai rīkoties ātri, atbilstoši situācijas izmaiņām.