Jurašs varētu kļūt par TM parlamentāro sekretāru [papildināts]

Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP), kuru Ģenerālprokuratūra lūdz izdot kriminālvajāšanai saistībā ar valsts noslēpuma izpaušanu, varētu kļūt par Tieslietu ministrijas (TM) parlamentāro sekretāru.

Bukšs agrāk darbojās Ekonomikas ministrijā kā Ārvalstu investīciju piesaistes nodaļas vecākais referents.

Dienas laikā taujāts, vai varētu ieņemt TM parlamentārā sekretāra amatu, Jurašs aģentūrai LETA atbildēja, ka tas ir "ļoti iespējams".

Ģenerālprokuratūra ir nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālvajāšanai kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu. Lai arī lielākā daļa frakciju ir paudušas, ka atbalstīs Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien vēl nelēma par piekrišanu deputāta deputāta izdošanai kriminālvajāšanai, jo plāno turpināt diskusijas nākamnedēļ.

Saskaņā ar Kārtības rulli, ja parlaments piekrīt kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais deputāts zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās parlaments viņu ir ievēlējis vai apstiprinājis, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus.

Ja deputāts ir atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā, jo ir izdots kriminālvajāšanai, tad atstādināšanas laikā mēnešalgu viņam izmaksā 50% apmērā. Parlamentārietis arī zaudē tiesības uz kompensācijām par izdevumiem saistībā ar savu pilnvaru īstenošanu.

Parlamentārais sekretārs, kas vienlaikus var būt arī Saeimas deputāts, pilda Ministru kabineta atbalsta funkcijas - atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus.

Parlamentārajiem sekretāriem atalgojums tiek izmaksāts no attiecīgās ministrijas budžeta, sekojoši, ja Jurašs tiks izdots kriminālvajāšanai, viņam vairs nebūs īpaši aktuāls likumā noteiktais ierobežojums, ka kriminālvajātiem deputātiem atstādināšanas laikā maksā tikai 50% algas.

Jurašs kritiski vērtē pret viņu sākot kriminālprocesu. "Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem," uzsvēris Jurašs.

Krimināllikums par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.