Rinkēvičs: Pasaulē izvirzās jauni spēka centri; pieaug neiecietība un naida runas

Šis būs jaunu izaicinājumu gads, jo pasaulē izvirzās jauni spēka centri, Saeimā notiekošajās ārpolitikas debatēs uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

"Tiek piedzīvota liela nenoteiktība visā, kas notiek. Strauji pieaug neiecietības un naida runas izpausmes. Arī populisma vilnis cenšas sabiedrībām sniegt puspatiesības un pat melus. Šis būs jaunu izaicinājumu gads, jo pasaulē izvirzās jauni spēka centri," deputātiem norādīja ministrs.

Viņš skaidroja, ka Ķīnas politiskā un militārā varenība strauji aug, un tas atstās ietekmi daudzviet pasaulē. Savukārt Tuvo Austrumu reģions arī tuvākajā nākotnē paliks izaicinājums, kas neizslēdz iespēju izraisīt jaunus migrācijas plūdus. Tikmēr pēdējie notikumi Azovas jūrā kārtējo reizi demonstrējuši, ka Krievija turpina neievērot starptautiskās tiesības.

Viņš minēja, ka Latvijas ārpolitika netiek īstenota pēc mirkļa noskaņojuma, savukārt valsts dalība starptautiskajās organizācijās vēl nenozīmē tūlītēju problēmu atrisināšanu. Ministrs uzsvēra, ka, nepieciešamības gadījumā, Latvijai ir jābūt gatavai rīkoties ātri, atbilstoši situācijas izmaiņām.

Ministrs vērsa uzmanību, ka ārpolitikas uzdevums ir rūpēties par iedzīvotāju labklājību un ārējo drošību. Tādēļ Latvija turpinās stiprināt valsts iekšējo un ārējo drošību, iestāties par vienotu un drošu Eiropas Savienību (ES) arī pēc "Brexit" un turpinās stiprināt transatlantiskās attiecības, teica Rinkēvičs.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvija turpinās atbalstīt valsts uzņēmējus, lai sekmētu jaunu tirgu apguvi un ārvalstu investīciju piesaisti. Tāpat Latvija stiprinās saikni ar tautiešiem ārvalstīs, piebilda politiķis.

Ministrs minēja, ka turpinās darbs pie Latvija dalības ANO Drošības padomē. Dalība padomē sniegtu virkni ieguvumu - ne tikai uzlabotu Latvijas prestižu, bet arī vairotu valsts atpazīstamību. Savukārt Latvijas uzņēmējiem tas varētu kļūt par praktisku ieguvumu.

Tikmēr ES nākotni, pēc Rinkēviča domām, noteiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas un tam sekojošā Eiropas Komisijas apstiprināšana. "Jau tagad atklāti sevi piesaka radikāli un antieiropeiski politiskie spēki, lai uzvaras gadījumā vājinātu ES no iekšpuses," piebilda ārlietu ministrs.

Rinkēvičs skaidroja, ka ES jau vairākus gadus darbojas krīzes režīmā, un galvenā cilvēku prasība ir stipra un vienota ES, kas politiķiem jāpieņem kā ļoti stingrs un konkrēts darba uzdevums. "Es ticu spēcīgai ES nākotnei, jo tikai vienota ES var konkurēt un būt līdzvērtīgs spēlētājs pasaulē. Cita ceļa ES nav. Sašķelta ES var tikai izšķiest savus resursus," uzsvēra politiķis.

Ministrs arī piebilda, ka globalizācijas apstākļos ES nedrīkst sašķelties mazās un kašķīgās interešu grupās. Vienlaikus ir jāveido spēcīga ES aizsardzības identitāte, noraidot ideju par Eiropas armiju, pārliecību pauda politiķis. "Mums nepieciešama arī vienota ES enerģētikas politika un stipras un noturīgas ES attiecības ar ASV. Pasaulē ASV labāka sabiedrotā par Eiropu nav," sacīja ārlietu ministrs.

Attiecība uz "Brexit" procesu, Rinkēvičs minēja, ka tam ieguvēju nav un arī nebūs, tomēr tas neesot nedz vēstures, nedz ES beigas. Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir svarīga skaidra vienošanās starp Lielbritāniju un ES, gan attiecībā uz izstāšanos, gan attiecībā uz nākotnes attiecībām.

"Šogad turpināsies arī sarežģītas sarunas par ES daudzgadu budžetu, un "Brexit" jau tagad ietekmē nākotnes budžeta plānošanu. Latvijai piedāvātais kohēzijas un lauksaimniecības finansējums nav pieņemams. Latvija stingri iestāsies par dzīves līmeņa izlīdzināšanu. Nākamā daudzgadu budžeta ietvarā arī jāspēj īstenot "Rail Baltica" projektu," uzsvēra Rinkēvičs, piebilstot, ka šobrīd vairāk kā jebkad ir svarīga visu Baltijas valstu vienota nostāja, lai projektam panāktu iespējami labākus nosacījumus jaunajā ES finanšu perspektīvā.

Viņš pateicās sabiedrotajiem par ieguldījumu Latvijas un NATO alianses stiprināšanā, vienlaikus norādot, ka alianse šobrīd saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, piemēram, kiberdraudiem un nestabilitāti austrumu un dienvidu flangos. "Drošībai ir sava cena," piebilda ministrs, tādēļ Latvija atbalstot ASV militāras klātbūtnes būtisku stiprināšanu Polijā.

Austrumu partnerības jautājumos, kas aizvien būs viena no prioritātēm, Latvija atbalsta Ukrainas vēlmi tuvināties ES un NATO, vienlaikus Krievija nespējot pieņemt šis valsts izvēli pašai veidot savu nākotni, tāpēc arī šogad gaidāmi izaicinājumi. Ministrs piebilda, ka Latvija turpinās vērst uzmanību uz Krimas tatāru stāvokli pussalā un Ukraina joprojām būs augstā darba kartībā.

Rinkēvičs pauda prieku par Gruzijas turpināto eiroatlantisko integrāciju, kā arī apliecināja, ka Latvija arī turpmāk Gruzijai un arī Armēnijai sniegs atbalstu. Savukārt dialogu ar Baltkrieviju ministrs raksturoja kā labu, tomēr joprojām neesot izmantots ekonomiskais potenciāls. Viņš piebilda, ka Latvija cieši vēro Baltkrievijas un Krievijas savstarpējās attiecības.

Raksturojot attiecības ar Krieviju viņš minēja, ka nekad netiks pieņemta Krievijas rīcība pārkāpjot starptautisko tiesību principus, un neesot noslēpums, ka attiecības ir sarežģītas. "Esam ieinteresēti sadarboties jomās, kur intereses saskan. Vēlam Krievijai kļūt par demokrātisku un plaukstošu valsti," piebilda politiķis.

Rinkēvičs arī vērsa uzmanību, ka situācija finanšu jomā ir drauds Latvijas starptautiskajai reputācijai. "Tā nav nejaušība, ka tieši šogad atsevišķa nodaļa ārlietu ministra ziņojumā ir veltīta cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Katras valsts finanšu sektors var uzņemties tādus riskus, ko tas spēj efektīvi kontrolēt un pārvaldīt," uzsvēra ārlietu ministrs.

"Šobrīd, lai Latvija paliktu daļa no starptautiskās finanšu sistēmas, jāveic steidzami pasākumi. Arī katram uzņēmumam jādod savs ieguldījums sektora tīrībā. Šobrīd ir laiks rīkoties. Latvijas drošības atslēga ir spēcīga un konkurētspējīga ekonomika. Šis ir īstais laiks, lai Latvija stiprinātu savu ekonomisko potenciālu," teica ministrs.

Politiķis vērsa uzmanību arī uz Diasporas likumu, kā arī uz nepieciešamību saiknes stiprināšanā starp Latviju un ārzemēs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem. Latvijas valsts ir vitāli ieinteresēta, lai pilsoņi ne tikai nezaudētu saikni ar Latviju, bet arī saglabātu dzimto valodu nākamajai paaudzei.

Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums, ar ko šodien tika iepazīstināti deputāti, sastāv no ievada, nobeiguma un piecām nodaļām, tajā skaitā "Mūsdienu pasaules izaicinājumi", "Latvija Eiropā", "Transatlantiskās attiecības un drošība", "Latvijas ekonomiskās konkurētspējas stiprināšana" un "Sadarbība ar tautiešiem ārvalstīs un konsulārais darbs".