Kims Čenuns licis gatavoties samitam ar Trampu; gatavs "labā ticībā pacietīgi gaidīt"

© Scanpix

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns devis rīkojumu gatavoties otrajam samitam ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un ir gatavs "labā ticībā pacietīgi gaidīt", lai strādātu pie kopīgā mērķa, ceturtdien ziņo Ziemeļkorejas mediji.

Tramps ir pirmais amatā esošais ASV prezidents, kas ticies ar Ziemeļkorejas līderi.

Viņš ar Kimu pirmo reizi tikās Singapūrā pagājušā gada 12.jūnijā, kad parakstīja kopīgu dokumentu, kurā Ziemeļkoreja apņēmusies "strādāt Korejas pussalas pilnīgas denuklearizācijas virzienā".

Taču kopš šī samita Vašingtonas un Phenjanas kodolsarunas ir iestigušas. ASV vēlas, lai Ziemeļkoreja veic detalizētu kodolobjektu un raķešu objektu uzskaitījumu, kas potenciālās vienošanās ietvaros tiktu inspicēti un demontēti, savukārt Ziemeļkoreja uzstāj, ka vispirms ir jāatceļ sankcijas.

Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA vēsta, ka Kims saņēmis vēstuli no Trampa. Vēstuli Kimam nodevis Ziemeļkorejas sūtnis, kurš pagājušajā nedēļā tikās ar Trampu Vašingtonā.

Pēc tikšanās ar Ziemeļkorejas sūtni ģenerāli Kimu Jončolu ASV prezidents paziņoja, ka viņš ar Ziemeļkorejas līderi, visticamāk, tiksies februāra beigās, bet neatklāja, kur un kad tieši samits tiek plānots.

Ziemeļkorejas mediji ziņo, ka Ziemeļkorejas līderis bijis apmierināts ar sūtņa un Trampa tikšanos un veltījis atzinīgus vārdus ASV prezidentam par lielo interesi sarīkot otru samitu.

"Mēs gaidīsim pacietīgi un labā ticībā, un kopā ar ASV soli pa soli virzīsimies pretī mērķim," Kima sacīto citē Ziemeļkorejas mediji.

KCNA ziņo, ka Kims arī devis rīkojumu sākt tehniskos sagatavošanās darbus otrajam samitam.

Eksperti uzskata, ka lielākais solījums, ko Kims varētu dot otrajā samitā, ir atteikšanās no tālas darbības raķešu programmas, kuras mērķis ir ASV. Apmaiņā pret to Kims varētu pieprasīt atcelt ANO sankcijas, kas vērstas pret viņa valdību, un censties uzlabot attiecības ar ASV, lai atdzīvinātu Ziemeļkorejas ekonomiku un nostiprinātu sava ģimenes varu.

Politika

Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm ir pienācīgi jāreaģē uz Baltijas jūrā notikušajiem kabeļu bojāšanas incidentiem, ja izmeklēšana apliecinās, ka tie ir bijuši hibrīduzbrukumi, pēc tikšanās ar Latvijas un Igaunijas kolēģiem piektdien žurnālistiem Viļņā teica Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Svarīgākais