Topošās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarācija ir partiju atšķirīgo nostāju kompromiss, izriet no Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja Egila Baldzēna paustā.
Viņš norādīja, ka partiju atšķirības ir vērojamas deklarācijā, un ir labi, ka noticis "pierīvēšanās process", jo ar šādu Saeimas sastāvu neviena partija nevar īstenot savu programmu. Šī iemesla dēļ svarīgs ne tikai dialogs politiķu starpā, bet arī sociālo partneru iesaiste, piebilda LBAS vadītājs.
Pēc Baldzēna paustā, valdība bija pilnvērtīgi jāsāk darbs, tāpēc bija nepieciešams apiet atsevišķus "asos stūrus". Vienlaikus viņš cer, ka pēc valdības apstiprināšanas tiks izveidots konsolidējošs valdības rīcības plāna risinājums, lai sasniegtu pēc iespējas augstāku ieceru īstenojamības pakāpi.
Topošais premjers ticies ar LBAS, kura izteica savus priekšlikumus un pārdomas deklarācijas tapšanas procesā. Viens no ieteikumiem bija nodrošināt atalgojuma palielināšanu mediķiem un skolotājiem. Patlaban panākta vienošanās, ka organizācija varēs iesniegt savus priekšlikumus arī Rīcības plānam. Tāpat solīts, ka jaunā sastāvā sanāks arī Nacionālā trīspusējās sadarbības padome, kuru Baldzēns uzskata par labu formātu, kurā diskutēt par dažādiem jautājumiem.
LBAS vadītājs valdības deklarācijā atzīmē gan pozitīvus un "simpātiskus" solījumus, gan arī saskata dažādu risinājumu trūkumus, kā arī vēlētos redzēt, ka atsevišķiem jautājumiem tiktu pievērsta lielāka uzmanība.
Baldzēns deklarācijā būtu vēlējies redzēt vairāk solījumu saistībā ar ēnu ekonomikas samazināšanu un nozaru koplīgumu slēgšanas veicināšanu, kas arī veicina ēnu ekonomikas mazināšanos.
Tāpat LBAS vadītājs deklarācijā nesaskata mehānismu, kā Latvija veidos stipru vidusslāni, kas ir pilsoniskās sabiedrības, demokrātijas un tautsaimniecības "mugurkauls", kā arī veidus, kā virzīties uz deklarācijā minēto minimālās algas palielināšanu. "Nodokļu slogs darbiniekiem Latvijā joprojām ir ievērojami augstāks nekā Lietuvā un Igaunija. [..] Runājot par konkurētspēju, vajag skatīties ne tikai uz uzņēmumu un tautsaimniecības konkurētspēju, bet arī darba samaksas un sociālo garantiju konkurētspēju," sacīja Baldzēns.
Vienlaikus viņš norādīja, ka iecerēts samazināt pievienotās vērtības nodokli svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem, kas ir simpātisks princips, tomēr nav skaidrs, kā šī un citas ieceres tiks kompensētas tā, lai neciestu, piemēram, veselības, izglītības un kultūras nozares, kurās nepieciešams palielināt strādājošo darba samaksu.
Baldzēns norādīja, ka augstu vērtē valdības lielo apņēmību obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas jautājumā. Šeit gan, Baldzēna ieskatā, jārūpējas par to, lai politiķu tiesiskuma izpratne galu galā nebeigtos ar lielām kompensācijām, kas būtu jāizmaksā no kopējā budžeta. "Tur ir jābūt juridiski korektiem un precīziem," sacīja LBAS vadītājs.
Vienlaikus viņam simpātisks šķiet deklarācijas solījums sekmēt Latvijas lauksaimniecības zemju saglabāšanu vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju rokās, valsts un pašvaldību valdījumā esošas lauksaimniecības zemes primāri piedāvājot nomā vietējiem lauksaimniecības produktu ražotājiem. Tas, Baldzēna ieskatā, ir labs un legāls princips, par kuru arī viņš esot reiz iestājies.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nominējis "Jaunās Vienotības" politiķi, Eiropas Parlamenta deputātu Kariņu.
Kariņa veidoto valdību pārstāvēs piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija, "KPV LV", "Attīstībai/Par" un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK).
