Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir gatava iepazīstināt visus Saeimas deputātus ar kriminālprocesa pret Juri Jurašu (JKP) materiāliem, lai deputāti varētu pieņemt informētu lēmumu, balsojot par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, šodien notikušajā preses konferencē pavēstīja JKP deputāte Juta Strīķe.
Viņa norādīja, ka topošās koalīcijas partneru vidū nenotiks nekāda balsošanas saskaņošana, taču visiem tiks dota iespēja iepazīties ar materiāliem. Strīķe skaidroja, ka partijai ir pieejami kriminālprocesa materiāli, jo lieta jau vienreiz ar prokurora lēmumu tika izbeigta.
Savukārt Jurašs klātesošajiem žurnālistiem norādīja, ka kriminālprocess pret viņu tika sākts, balstoties uz meliem, lai "piesegtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) neizdarību".
Viņš norādīja, ka ir darbojies kā trauksmes cēlājs un informējis sabiedrību.
Izklāstot notikumu gaitu, deputāts skaidroja, ka 2017.gada 15.jūnijā Ģenerālprokuratūras prokurors Aivis Zalužinskis pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo tajā neesot saskatāms nozieguma sastāvs. Tāpat Zalužinskis konstatējis, ka kriminālprocesa sākšanas pamatojumā izmantotā informācija bijusi pretrunā ar lietas faktiskajiem apstākļiem.
Jurašs skaidroja, ka šī informācija radusies no KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītāja, kuram toreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks bija nodevis Juraša sniegto informāciju par viņam it kā piedāvāto kukuli, bet kurš nebija ar šo informāciju tālāk rīkojies. Šī KNAB amatpersona arī bija darbojusies KNAB dienesta izmeklēšanas komisijā, kuras sastādītais ziņojums bijis par pamatu kriminālprocesa ierosināšanai.
Deputāts izcēla faktu, ka kriminālprocess tika atjaunots 2017.gada 25.augustā jeb gandrīz divarpus mēnešus pēc tā izbeigšanas. Jurašs norādīja, ka tādējādi tika pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, proti, sūdzība par Zalužinska lēmumu bija jāiesniedz desmit dienu laikā, bet lēmums jāpieņem 30 dienu laikā. Attiecīgi Jurašam jau bija iestājusies tiesiskā paļāvība, ka kriminālprocess pret viņu ir izbeigts, kā arī viņš jau bija ticis iepazīstināts ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem.
Jurašs vairākkārt norādīja, ka informācija, kuru viņš izvēlējās publiskot, netika iegūta operatīvu darbību gaitā, kā arī netika pārbaudīta operatīvās izstrādes lietā. Attiecīgi tās izpaušana nevarēja kaitēt operatīvās izstrādes mērķiem vai kādiem citiem operatīvās darbības uzdevumiem. Deputāts arī atsaucās uz likumu "Par valsts noslēpumu", kurā norādīts, ka informācija par koruptīvām darbībām nevar būt valsts noslēpums.
Jurašs pieļāva iespēju, ka lēmums par kriminālprocesa atjaunošanu un viņa saukšanu pie kriminālatbildības varētu būt saistīts ar pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu.
Deputāts norādīja, ka šī gada 10.janvārī Ģenerālprokuratūrā iesniedza sūdzību par kriminālprocesa virzītāju rīcību, proti, par pieteikto un procesa virzītāju apmierināto lūgumu neizpildīšanu. Viņš skaidroja, ka bija lūdzis, lai kriminālprocesa gaitā tiktu nopratinātas atsevišķas personas, taču vairāk nekā gada laikā tas nav ticis izdarīts. Jurašs uzsvēra, ka, ja procesa virzītājs būtu nopratinājis šīs personas, tad prokuroram pilnībā zustu pamats Juraša saukšanai pie kriminālatbildības.
Jurašs uzsvēra, ka lēmumu par mandāta nolikšanu viņš pieņems pēc Saeimas balsojuma par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.
Savukārt JKP līderis Jānis Bordāns uzsvēra, ka partijai ir zināms plāns, kā rīkoties. Šī plāna pirmais punkts esot sabiedrības informēšana. "Viss, ko dara šie sazvērnieki pret valsti, ir vietu meklēšana, kā saskaldīt sabiedrību. Viņi meklē ķīviņus cilvēku vidū un organizē tos," sacīja Bordāns.
Bordāns arī uzsvēra, ka JKP rīkosies tā, lai notikumi saistībā ar kriminālprocesu pret Jurašu tiktu atspoguļoti ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, jo partijas ieskatā tas ir ļoti svarīgi ne tikai Latvijai, bet arī Baltijas valstīm un Eiropas Savienībai.
"Mans vērtējums ir tāds, ka šobrīd notiek apzināts valsts sagrābšanas mēģinājums. Iespējams, ka valsts jau ir sagrābta. Tas, ko jūs redzat ar valdības veidošanu, kā arī otrdienas piketu pie Saeimas, tie visi ir organizēti centieni, lai kavētu valdības veidošanu," sacīja Bordāns.
Turpretim Juta Strīķe (JKP) klātesošajiem norādīja, ka viņa kopā ar Jurašu devās politikā, jo KNAB "neļāva mums izmeklēt lietas pret oligarhiem un miljonus zagušiem cilvēkiem".
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, lūdzot kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot Jurašu, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Saeimas Mandātu komisijas sēdē ceturtdien, 24.janvārī, varētu lemt par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, aģentūru LETA informēja komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).
Viņa arī pieļāva, ka Juraša jautājumu varētu izskatīt ceturtdienas plenārsēdē.
Krimināllikums par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Jurašs norādījis, ka savas partijas biedriem jau iepriekš skaidrojis situāciju saistībā ar šo kriminālprocesu, taču parlamenta balsojumā katrs viņa pārstāvētās frakcijas deputāts būšot patstāvīgs. "Neaicināšu ne par ne pret. Vēlreiz izklāstīšu faktisko situāciju, un tā būs katra deputāta izšķiršanās. Man kandidējot uz parlamenta vēlēšanām, viss šis process bija publiski zināms, līdz ar to deputāti ir informēti un tiem jau ir viedoklis par šo lietu," norādīja Jurašs.
"Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem," uzsvēra Jurašs.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret deputātu Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma.
Ja parlaments piekrīt kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais deputāts zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās parlaments viņu ir ievēlējis vai apstiprinājis, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus.
Ja deputāts ir atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā, jo ir izdots kriminālvajāšanai, tad atstādināšanas laikā mēnešalgu viņam izmaksā 50% apmērā. Parlamentārietis arī zaudē tiesības uz kompensācijām par izdevumiem saistībā ar savu pilnvaru īstenošanu.
