Topošās koalīcijas partijas vienojušās par valdības deklarāciju

© Oksana Džadana, F64 Photo Agency

Topošās koalīcijas partijas pilnībā vienojušās par valdības deklarāciju, žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pēc partiju sanāksmes pauda, ka partijas vienojušās par valdības deklarāciju, sadarbības līgumu un fiskālās disciplīnas līgumu.

Tagad šos dokumentus pārlasīšot korektori, bet trešdien, 23.janvārī, no rīta politiķi tos varētu parakstīt.

Trešdien arī iecerēts sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai lemtu par valdības apstiprināšanu. Tā varētu notikt pirms pusdienlaika, iespējams, plkst.11, pastāstīja Kariņš.

Valdību veidojošām partijām šodien savās lēmējinstitūcijās vēl oficiāli jāizskata jautājums par dalību valdībā.

"KPV LV" Saeimas frakcija pašlaik lemj par jautājumiem, kas saistīti ar dalību valdībā. Frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs pirms sanāksmes nekomentēja iespējamo lēmumu, norādot, ka mudinās frakciju atbalstīt dalību valdībā.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars pauda gandarījumu, ka pēc ļoti ilgstošām un sarežģītām sarunām politiķiem ir izdevies vienoties. "Pašlaik esam vistuvāk tam, lai izveidotu valdību," teica Dzintars.

Komentējot jautājumu par to, ka nacionālajai apvienībai valdībā būs vien divi pārstāvji, Dzintars uzsvēra, ka VL-TB/LNNK nebija politiski egoistiska, liekot sarunu priekšplānā amatus.

"Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka diskusijas par valdības dokumentiem notika galvenokārt koleģiālā un draudzīgā gaisotnē, un neatrisinātu jautājumu deklrācijā nav.

Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs Jānis Bordāns norādīja, ka valdības deklarācija ir ļoti svarīgs dokuments, kas stiprina pozīcijas noteiktos jautājumos. Tomēr tie ir tikai 10%, bet pārējie 90% - tas, ko politiķi paveiks, piebilda Bordāns.

Kā ziņots, starp topošās valdības darba prioritātēm būs finanšu sistēmas sakārtošana, drošības un tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālā reforma, veselības aprūpes un izglītības kvalitātes un pieejamības uzlabošana, kā arī obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais valdības deklarācijas projekts.

Tāpat starp valdības prioritātēm paredzēts noteikt tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjomu paaugstināšanu, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. Valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tiks balstīts uz "stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā".

Valdības mērķi, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju labklājību, būšot eiroatlantiskā kursa stiprināšana, fiskālā disciplīna, bezkompromisu tiesiskums un nevienlīdzības samazināšana, pausts dokumentā.

Valdības veidošanas procesā iesaistītas piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija, "KPV LV", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kā arī "Attīstībai/Par!".

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais