Starp topošās valdības darba prioritātēm - motivēt strādāt visus, kas atrodas Latvijā
 
©F64

Starp topošās valdības darba prioritātēm būs finanšu sistēmas sakārtošana, drošības un tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālā reforma, veselības aprūpes un izglītības kvalitātes un pieejamības uzlabošana, kā arī obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, liecina valdības deklarācijas projekts.

Topošās valdības partneri gan pirmdienas rītā plānojuši vēl vienu sanāksmi, lai noslēgtu darbu pie valdības deklarācijas. Līdz ar to dokumenta tekstā vēl ir iespējamas izmaiņas.

Tāpat starp valdības prioritātēm paredzēts noteikt tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjomu paaugstināšanu, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. Valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tiks balstīts uz "stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā".

Valdības mērķi, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju labklājību, būšot eiroatlantiskā kursa stiprināšana, fiskālā disciplīna, bezkompromisu tiesiskums un nevienlīdzības samazināšana, pausts dokumentā.

Topošā valdība iecerējusi, stiprinot sociālo politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus, samazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā. To plānots paveikt, turpinot pensiju indeksāciju, palielinot pensionāra neapliekamo minimumu un minimālās pensijas, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Politiķi plāno likvidēt OIK, ievērojot tiesiskuma principus, nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem un veicot to valsts budžetam un iedzīvotājiem ekonomiski un finansiāli izdevīgākajā veidā. Tāpat deklarācijas projektā ietverts solījums izvērtēt OIK izveidošanas tiesiskumu.

Topošā valdība vēlētos panākt, ka darbaspēka nodokļi visās algu grupās un pārējās darba spēka izmaksas ir konkurētspējīgas Baltijā. Vēl iecerēts panākt, ka strādāt ir motivēti visi, kuri to var un atrodas Latvijā. Paredzēts arī izvērtēt Imigrācijas politiku darbaspēka problēmu risināšanai.

Valdības mērķis ir "veselīga, labi izglītota, nodrošināta un saliedēta sabiedrība, kuras pamatā ir latviešu valoda un kultūra". Dokumenta projektā teikts: "Sabiedrības pamatā ir ģimene. Mēs radīsim apstākļus, lai dzimstība valstī palielinātos, un lai dzīves kvalitāte būtu tāda, ka emigrācija samazinātos, bet reemigrācija palielinātos."

Topošā valdība sola izveidot ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz obligātu visu Latvijas rezidentu iekļaušanu. Tāpat tikšot nodrošināta brīvāka un godīgāka konkurence medikamentu tirgū, izveidojot nacionālo farmācijas politiku ar mērķi uzlabot zāļu pieejamību samazināt to cenas. Vēl varētu tikt izvērtēta lietderība nodrošināt bezrecepšu medikamentu pieejamību ārpus aptiekām.

Valdības deklarācijas projektā arī iekļauts punkts par secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā un patriotisma stiprināšanu visos izglītības līmeņos, jo īpaši pirmsskolas izglītības posmā.

Vēl paredzēts nostiprināt tiesiskumu, modernizējot tiesu varu. Valdība arī apņemas stiprināt iekšējo drošību un turpināt stabili uzņemto kursu kā Eiropas Savienības un NATO militārās alianses dalībvalsts. Valdības partneri norāda, ka saglabās nemainīgu nostāju par migrācijas politiku kā nacionālās kompetences jautājumu. Attiecībā uz fizisku personu pārdali starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un pārvietošanu no trešajām valstīm tikšot atbalstīta tikai tāda pozīcija, kas pieļauj Eiropas Savienības dalībvalstīm brīvprātīgi uzņemt patvēruma meklētājus, bet nerada pienākumu vai spiedienu to darīt.

Valdības deklarācijas projektā noteikts, ka līdz 2021.gadam tiks īstenota vietējo pašvaldību reforma, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā. Tāpat tiks izvērtēta otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamība un pozitīva vērtējuma gadījumā īstenots pilotprojekts.

Topošā valdība varētu arī izvērtēt iespēju noteikt Saeimas un Ministru kabineta iecelto iestāžu vadītāju pilnvaru termiņa ierobežojumus. Tāpat varētu tikt izvērtēts valstiski nozīmīgu amatu liegums padomju režīma augstākā līmeņa nomenklatūras darbiniekiem. Starp priekšlikumiem ir arī iecere noteikt, ka valsts pārvaldes institūciju vadītāji amatā var būt ne ilgāk kā desmit gadus.

Savukārt skolu sistēmas optimizācijas procesā, risinot izglītības pieejamības un valsts drošības jautājumus, īpašu uzmanību plānots pievērst Eiropas Savienības pierobežas skolu saglabāšanai, nodrošinot izglītības kvalitātes kritēriju izpildi.

Kā ziņots, topošās koalīcijas partijas vienojušās par valdības deklarāciju, un balsojums par valdību iecerēts trešdien.

Premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) pēc kārtējās sanāksmes sestdien žurnālistiem pauda, ka politiķi ir faktiski vienojušies par valdības deklarāciju. Pirmdienas rītā partijas vēlreiz tiksies, lai "gramatiski izietu cauri tekstam", norādīja Kariņš.

Valdības veidošanas procesā iesaistītas piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija, "KPV LV", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kā arī "Attīstībai/Par!".