Kriminālprocess pret Jurašu nodots prokuratūrai; Saeimai varētu būt jābalso par deputāta izdošanu
 
©Rūta Kalmuka, F64 Photo Agency

Saeimā ir vismaz trīs deputāti, pret kuriem sākti kriminālprocesi un kam tādēļ varētu tikt liegts darbs Saeimā. Visskaļākā līdz šim ir bijusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētā lieta par nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu, kur aizdomās turēto statuss ir Artusam Kaimiņam un Atim Zakatistovam. Tomēr pirmais, par kuru Saeimai var nākties balsot, ir Juris Jurašs no Jaunās konservatīvās partijas. Drošības policija, kas nule kā pārsaukta par Valsts drošības dienestu, ir pabeigusi izmeklēšanu lietā pret Jurašu, kurā viņš tiek vainots apzinātā valsts noslēpuma izpaušanā. Lieta nosūtīta prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Ja prokuratūra izlems sākt kriminālvajāšanu, tai būs jālūdz Saeimas atļauja, un, visticamāk, lielākā daļa deputātu balsotu "par", vēsta raidījums "Nekā personīga".

Pirms diviem gadiem bijušais KNAB operatīvais darbinieks Juris Jurašs žurnālistiem atklāja, ka viņam kukulī piedāvāts miljons eiro. Šobrīd prokuratūra lemj, vai pret nu jau Saeimas deputātu Jurašu sākt kriminālvajāšanu par slepenu ziņu izpaušanu. Saeimai jau nākamnedēļ var nākties balsot par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

2015. gada vasarā KNAB aizturēja "Latvijas dzelzceļa" vadītāju Uģi Magoni. Korupcijas apkarotāji bija pārlieināti, ka viņš bija saņēmis pusmiljonu eiro par lietotu lokomotīvju iepirkumu no Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska. Operāciju vadīja Juris Jurašs. Pāris mēnešus vēlāk viņam piedāvāts miljonu eiro liels kukulis, lai uz Osinovski attiecinātu Krimināllikuma pantu, kas paredz maigāku sodu. "Nekā personīga" tolaik jau ziņoja - piedāvājuma starpnieki bija ar Zaļo un zemnieku savienības un "Vienotības" politiķiem saistītas personas, juridisko palīdzību igauņu miljonāram sagādāja"Saskaņas" Andrejs Elksniņš.

Par kukuļa piedāvājumu Jurašs uzrakstīja ziņojumu tā laika KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčenokam. Tomēr notikušais netika izmeklēts, un gadu vēlāk, kad jau bija prom no KNAB, Jurašs par to pasūdzējās žurnālistiem. Prokuratūra pret Jurašu sāka kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu. Savukārt pašu kukuļa piedāvāšanas izmeklēšanu sāka pēc Juraša izrunāšanās presē - pusotru gadu pēc notikuma. Pērn rudenī šis kriminālprocess izbeigts bez rezultāta.

Citāds bijis pret Jurašu sāktā kriminālprocesa liktenis. 2017. gada vasarā prokurors Aivis Zalužinskis lēma šo kriminālprocesu izbeigt. Bet virsprokurors Modris Adlers sava padotā lēmumu atcēla un nodeva Drošības policijai papildu izmeklēšanai.

"Manuprāt, tas ir viens no visabsurdākajiem kriminālprocesiem, kāds vispār ir ierosināts. Tas, ko es paziņoju sabiedrībai par to, ka man tika piedāvāts miljonu eiro liels kukulis, nav veikta izmeklēšana ne KNAB, ne ģenerālprokuratūrā... Par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess, bet par šo pašu piedāvājuma faktu bija jāpaiet vēl faktiski pusotram gadam, lai kāds uzsāktu kriminālprocesu," uzskata Jurašs.

Drošības policija tagad to pabeigusi, un prokuratūrai desmit dienu laikā jāizlemj, vai sākt kriminālvajāšanu.

Valsts drošības dienests: "Minēto kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 94. panta par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu 2016. gada 29. jūlijā uzsāka prokuratūra, nododot to izmeklēšanai VDD. Izmeklēšana ir veikta un tās rezultātā kriminālprocess nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Tā kā kriminālprocesu pašlaik virza prokuratūra un tas saistīts ar valsts noslēpumu, VDD no komentāriem atturēsies."

Prokuratūra apstiprina, ka lietu saņēmusi, bet atsakās sniegt plašākus komentārus. Tomēr "Nekā personīga" zināms viens no iemesliem lietas pret Jurašu turpināšanai. Kukuļa piedāvāšanas faktu viņš pats bija iekļāvis kādas citas izmeklēšanas materiālos, tādēļ tas izpaušanas brīdī bija slepens un Jurašs to zinājis.

Jurašs atzina, ka ziņas par kukuļa piedāvājumu bija iekļautas citā operatīvajā lietā, bet tas kalpojis tikai kā kādas iesaistītās personas raksturojums un pats fakts netika izmeklēts.

Arī prokurors Zalužinskis secināja, ka Juraša izpaustais notikums konkrētajā operatīvās izstrādes lietā netika vērtēts. Viņš arī aicināja noskaidrot, kādēļ laikus netika sākta izmeklēšana par Jurašam piedāvāto kukuli, bet arī šo jautājumu virsprokurors atcēlis.

"Likums skaidri un gaiši pasaka, ka ziņas par koruptīviem gadījumiem un amatpersonu pretlikumīgu darbību nedrīkst būt klasificētas nekādā veidā. Un šeit tieši par to ir stāsts, tā ka es ceru, ka šis process tiks prokuratūrā izbeigts. Protams, ja nebūs ģenerālprokurora Kalnmeiera spiediens. Šajā gadījumā sanāk tā, ka šis noziegums tika paslēpts zem grifa "slepeni", mēģinot panākt to, ka šis fakts netiek izmeklēts," norāda Jurašs

Kriminālprocesa sākšanā Jurašs vaino kādu KNAB Iekšējās drošības nodaļas darbinieku, kas esot sniedzis maldinošu informāciju, bet tā atjaunošanā - ģenerālprokurora personīgu atriebību. Savukārt savas darbības deputāts interpretē kā trauksmes celšanu par KNAB bezdarbību. Jurašs uzskatījis par pienākumu informēt sabiedrību par ilgstošu amatpersonu bezdarbību, neizmeklējot noziegumu, nevis apzināti izpaudis valsts noslēpumu.

Ja prokurors nolems pret deputātu sākt kriminālvajāšanu, tad Ģenerālprokuratūrai būs jāvēršas Saeimā. Deputātiem būs jābalso par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Visticamāk, vairums balsos "par", tostarp, Jaunās konservatīvās partijas iespējamie koalīcijas partneri.

Priekšvēlēšanu periodā Jurašs nāca klajā ar skaļiem paziņojumiem ne tikai par kukuļa piedāvājumu, bet arī vainoja politiskos konkurentus koruptīvos darījumos. Nacionālās apvienības politiķi pat vērsās policijā. Saistībā ar aizdomām par JKP saistību ar Krievijas specdienestiem Nacionālā apvienība vērsās Drošības policijā, bet no tās nekāda atbilde vēl neesot saņemta. Šobrīd tieslietu nozari vada Nacionālā apvienība, bet iespējamajā Krišjāņa Kariņa valdībā to pārņemt Jaunā konservatīvā partija. Abu partiju līderu skatījums par lietas iemesliem kardināli atšķiras.

"Tieslietu ministrija funkcija ir nodrošināt sistēmu, nevis iejaukties konkrētās lietās. Es uzskatu, ka Latvijā kā demokrātiskā un tiesiskā valstī tas nemaz nebūtu iespējams," uzskata Saeimas deputāts Raivis Dzintars (NA)

"Ja šāda lieta nonāk līdz vajāšanai un tiek tiešām pieprasīts Saeimā, tad es uzskatu, ka tas ir pielīdzināms tam, kā notika Ukrainā ar Krimas okupāciju, tas nozīmē, ka Latvijā okupācija nekad nav beigusies, un tiesiskums vai nu nekad nav bijis vai tas šajā brīdī tiek iznīcināts. Man bija zināms, ka krimināllieta Drošības policijā bija izbeigta notikuma apstākļu trūkuma dēļ, notikuma un juridiskās kvalifikācijas dēļ viņa tika izbeigta. Tajā brīdī, kad mēs piedalījāmies tautas sapulcē, kas notika pie Valsts prezidenta pils, kad mēs runājām par tiesiskumu, tai skaitā pieminējām oligarhu sarunas "Rīdzenē"... Pēc tam, uzreiz pēc tam Ģenerālprokuratūra atjaunoja šo lietu," norādā Jānos Bordāns (JKP).

Ja Seima piekritīs kriminālvajāšanas uzsākšanai, tad Jurašs nevarēs piedalīties Saeimas un komisiju darbā. Ja deputāts noliks mandātu, tad viņa vietā nāks nākamā persona no JKP vēlēšanu saraksta - Ieva Akuratere. Bet tādā gadījumā viņš zaudēs iespēju atgriezties parlamentā arī tad, ja kriminālprocess vēlāk tiks izbeigts vai arī tiesa viņu attaisnos. Ir skaidrs, ka tiesas process nenoslēgsies līdz šī sasaukuma beigām.

Kukulis Magoņa lietā nav pirmais, kas Jurašam piedāvāts. Par naudas piedāvāšanu un samaksāšanu 2006. gadā tiesa divu gadu cietumsodu piesprieda kādreizējam "Rudens aptieku" tīkla īpašniekam Vladimiram Labazņikovam.